Tūrisma maršruts kā izmitināšanas uzņēmuma papildpiedāvājums

Paņemot rokās Latvijas katri ar neskaitāmām pilsētām un ciematiņiem, sākām domāt, kuru vietu lai izvēlamies, lai izveidot savu maršrutu. Esam viena no Zemgales, bet otra no Latgales, tātad lai abām būtu interesants maršruta tapšanas un izstrādāšanas process, nolēmām, ka ņemsim vai Kurzemi vai Vidzemi. Vēlreiz uzmetām aci kartē un secinājām , ka par Vidzemes pilsētām zinām mazāk nekā par Kurzemes, jo pirmajā bijām tikai Cēsīs, Siguldā un Saulkrastos, bet Kurzemi apceļojām plašāk – Liepāja, Ventspils, Kuldīga, Kolka, un daudzas citas pilsētas, uz kurām parasti notiek ekskursijas no pamatskolas līdz vidusskolai. Tā, loģiski domājot, mēs sev atvieglojām darbu maršruta izvēlē, un nolēmām, ka tā kā abas nebijām Alūksnē, tad tieši šī pilsēta taps par mūsu ceļojuma mērķi un galapunktu.
„ALŪKSNĒ - pirmās un pēdējās salnas, bargākās ziemas, īsākās vasaras. Kad citur jau ceriņi plaukst, Alūksnes pakalni ievu reibumā trako. Kad citur jau jasmīni zied, Alūksnē zilas putas uzsituši ceriņu viļņi ap mājām. Pazaudēto pavasari brauc satikt Alūksnes pusē, jo pirmās vizbulītes te uzplaukst pāris nedēļas vēlāk kā citur, bet bērzi nodzeltē jau tad, kad atpūtnieki jūrmalā vēl meklē vēsumu paēnā ” – tā mēdz teikt par savu pilsētu alūksnieši.
Alūksnieši lepojas ar:

- vācu mācītāja un skolotāja Ernsta Glika paaudžu paaudzēs sargātajām vērtībām
(Glika ozoliem, Alūksnes luterāņu baznīcu, Bībeles muzeju);

- gleznaino, atpūtnieku iecienīto Alūksnes ezeru ar tā četrām salām;

- Fītinghofu dzimtas mantojumu - Alūksnes veco un jauno pili, Alūksnes muižas parku ar mazajām arhitektoniskajām formām, daudzveidīgajām koku sugām;

- Tempļa kalnu - senu latgaļu pilskalnu un senpilsētas vietu, Saules tiltu;

- unikālo šaursliežu dzelzceļu un "mazbānīti" Alūksne – Gulbene.

Par sava maršruta tūrisma veidu mēs izvēlējāmies izziņas tūrismu, kaut arī aktīvā tūrisma iespējas arī ir plašas, jo mūsu ceļojuma ieteicamas mērķgrupas ir tūristi.…