Pašlaik Jelgavā darbojas visu konfesiju- katoļu, luterāņu, ebreju, baptistu draudzes. Pilsēta ir vismaz 8 baznīcas, 5 no kurām mēs aplūkosim- Sv. Trīsvienības baznīcu, Sv. Simeona un Annas pareizticīgo katedrāli, Jelgavas Bezvainīgās Marijas ieņemšanas katedrāli, Sv. Jāņa baznīcu un Sv. Annas luterāņu baznīcu. Visi pilsētas dievnami bija cietuši kara laikā un vairāki nav saglabājušies, tajā skaitā Jelgavas ebreju sinagoga un Kalvinistu baznīca.
Kā visās pilīs, arī Livonijas ordeņa 1265. gadā celtajā pilī Jelgavā bijusi kapela Livonijas oredeņbrāļu vajadzībām. Pēdējais ordeņmestrs un pirmais hercogs Gothards Ketlers 1582. gadā lika celt jaunu baznīcu pie pils, kurā tika ierīkotas hercoga dzimtas kapenes. 1583. gadā baznīca jau bija uzcelta. 16. gs. pils dienvidu korpusa galā tika uzcelta vēl viena baznīca galma vajadzībām. Pils un kapela kopā ar baznīcu 1738. gadā tika uzspridzināta, lai atbrīvotu vietu E.J. Bīrona rezidencei. Jaunajā pilī tika izveidota kapela, bet viena pils spārna pagrabā- hercogu kapenes. Pirmais zināmais mācītājs ir Dionisims Boltens. No 1637.līdz 1654.gadam kapelā dievkalpojumus noturējis arī latviešu garīgajā rakstniecībā pazīstamais Georgs Mancelis. Pilī notikuši arī reformātu draudzes dievkalpojumi, jo hercoga Jēkaba sieva Luize Šarlote piederējusi reformātu draudzei. 1772.gadā jaunuzceltajā rezidencē viena telpa tika iesvētīta par kapelu, bet drīz pēc tam pārbūvēta par dzīvojamo telpu.
Jaunajā pilī pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijai iekārto kazarmas, un pils pirmajā stāvā 1796. gadā Toboļskas strēlnieku pareizticīgo baznīciņu. 1799. gadā to pārvērš par katoļu kapelu, jo pilī dzīvo Francijas karalis Luijs XIII ar savu galmu.
Daudzus gadsimtu Svētās Trīsvienības baznīca bija galvenais vertikālais akcents Jelgavas panorāmā. Kādreiz tā bija lielākā un greznākā baznīca Jelgavā. Tās kopējais garums- 77, platums- 22 metri. Trīsjomu bazilika. Vidusjoma augstums-17,7, sānjomu-10,7 metri. Vidusjoms balstījās uz masīvām toskāniešu kārtojuma kolonām un pusaploces arkām. Griestus veidoja skaistas dekoratīvas zvaigžņu velves. Altāris, kancele, lūgšanas sols, altārglezna bija augstvērtīgi mākslas darbi. Četrskaldņu masīvais zvanu tornis izvirzīts no baznīcas korpusa, tā ārējie izmēri-12,0 x 11,9 metri, augstums līdz dzegas augšai- 36 metri, skatu platforma atradās 40 metru augstumā., to norobežoja astoņskaldņu galerija ar kupola jumtu un smaili 75 metru augstumā. …
