Kā jebkura cilvēka darbība, arī tūrisms visās tā izpausmēs ietekmē procesus dabā. Kā jebkurai nūjai ir divi gali, tā arī tūrisma ietekme uz dabu var būt gan pozitīva, gan negatīva. Vispirms jau pati tūrisma attīstība zināmā mērā noritējusi paralēli dabas aizsardzībai. Tūrisms un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mūsdienu pasaulē ir cieši saistītas lietas. Ir divi galvenie veidi, kā šī saistība izveidojas.
Dažkārt sākotnēji kāda dabas vērtība tiek ņemta aizsardzībā, izveidojot aizsargājamas dabas teritorijas vai atsevišķus aizsargājamus objektus. Pēc tam tūristi atklāj, ka tās ir vietas, ko vērts redzēt. Šodien daudzi tūristi ir sava veida kolekcionāri: viņi kolekcionē nacionālos parkus un cita veida aizsargājamās dabas teritorijas, katru nākamo reizi braucot uz citu vietu.
Citkārt kāda vieta vispirms kļūst par iecienītu tūrisma objektu un tikai pēc tam tā iegūst aizsargājamas dabas teritorijas vai objekta statusu, lai arī nākamās paaudzes to varētu apskatīt vairāk vai mazāk tādā pašā izskatā. Pie tam iecienītais tūrisma objekts jāaizsargā nevis no mežu izciršanas, HES vai citu rūpniecības objektu būves, bet bieži vien no pašiem tūristiem. No tā, ka tūristu ir par daudz, no tā, ka tas ko viņi dara, kaitē šai vietai. Arvien vairāk kļūst to cilvēku, kas dzīvo pilsētās – arvien vairāk kļūst to, kas grib atpūsties mazskartā dabā.
Tūrisma un dabas attiecības ir pētītas daudzviet pasaulē. Arī Latvijā pēdējos gados šai problēmai pievērsta pastiprināta uzmanība. Šajā materiālā galvenokārt izmantota citās valstīs uzkrātā pieredze, kas ilustrēta ar piemēriem no Latvijas.…
