Tūrisma attīstība valsts neatkarības sākumposmā

Vide, tās kvalitāte un aizsardzība ir visbūtiskākais priekšnosacījums ikvienas valsts tūrisma nozares panākumiem un tūristu apmierinātības nodrošināšanai. Tajā pat laikā, ekonomiskās priekšrocības, ko varētu dot tūrisms, tajā skaitā depresīviem reģioniem, ir jāizvērtē, salīdzinot ar aizvien sarežģītākām ekoloģiskām sekām, kādas sev līdzi nes tūrisma attīstība. Videi draudzīga nozare - tūrisms veicina dabas resursu ilgtspējīgu lietošanu, saglabāšanu un aizsardzību, nodrošinot papildus ienākumus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un jaunām vides aktivitātēm.

Kopš seniem laikiem cilvēku iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids ir ceļošana. Tūrisma pirmsākumi meklējumi jau vairākus gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Gadsimtu gaitā no vienkāršas izklaides, piedzīvojumu meklēšanas, svētceļojumiem tūrisms ir izaudzis visā tā lielajā daudzveidībā un šodien norisinās gan uz sauszemes, gan tās dzīlēs, gan uz ūdens, gan ūdenī, gan gaisā, drīzumā ietverot arī ceļošanu kosmosā.
Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001.-2010.gadam (LTANP) dod definīciju par tūrismu un tūristu.
Tūrisms – personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu.
Tūrists – fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu.

Latvijas tūrisma attīstība un resursi saistāmi ar:
dabu (klimatiskie apstākļi, Baltijas jūra un tās piekraste, upes, ezeri, bioloģiskie resursi, mozaīkveida ainavas);
kultūru (mūzikas un deju festivāli, gadatirgi, tradīcijas);
kultūras mantojumu (arhitektūras, mākslas, arheoloģijas, industriālais mantojums).…