Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles notika 1896. gadā Atēnās un sākoties jaunajam gadsimtam, katru ceturto gadu pasaulē tiek izvēlēta viena Olimpiskā pilsēta, kurā notiks Olimpiskās spēles, izņemot kara gadus, kad par spēlēm neviens nedomāja.
Pašas pirmās Olimpiskās spēles notika 776. gadā p.m.ē. Šajā laikā visas karojošas Grieķu pilsētas, zemes un ciltis nolika ieročus un kari apstājās, šis laiks bija miera laiks, pasaulē valdīja miers un saticība.
Olimpisko spēļu noriets notika kristietības dēļ, jo Romas impērija uzskatīja spēles par pagānisku rituālu un tāpēc 393. gadā Romas imperators Feodosijs I oficiāli aizliedz Olimpiskās spēles. Tikai 1829. gadā Olimpiskās drupas tika atklātas pateicoties franču arheologiem.
Olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties visi cilvēki, kas gribēja pamēģināt savu spēku, bet tiem bija jābūt no brīvo grieķu un grieķu koloniju (apkārt Vidusjūrai) ģimenēm un tikai vīriešiem, jo sievietēm spēles notika Spartā.
Pirmajās spēlēs sacensību programma bija vienkārša tikai viens veids – garās distances skrējiens, līdzīgs maratonam, bet pieaugot Olimpisko spēļu popularitātei programma paplašinājās līdz piecām dienām.
I Olimpisko spēļu pirmais čempions bija Korebs, jaunietis no Elīdas, pēc profesijas pavārs, par uzvaru skriešanā viņš saņēma balvā – olīvzaru vainagu, vienīgo tolaik Olimpisko balvu.
Tā tas turpinājās 60 Olimpiādes pēc kārtas, bet jau 61. Olimpiādē uzvarētājiem par godu sāka uzstādīt viņu statujas. Šādu godu izpelnījās tikai tie sportisti, kuri trijās Olimpiādēs pēc kārtas bijuši uzvarētāji.
Ziemas Olimpiskās spēles parādījās tikai 1924.g. un pat līdz 1992.g. notika vienā gadā kopā ar vasaras spēlēm, bet XVII ziemas Olimpiskās spēles notika 1944. gadā, tāpēc tagad tās notiek ar divu gadu starpību.…