Jauda, kuru attīsta motors, ir atkarīga no gaisa un degvielas daudzuma, kurš tiek padots cilindros. Ja nepieciešams palielināt motora jaudu, jāpalielina padodamā gaisa daudzums, gan degvielas daudzums. Palielinot degvielas daudzumu, efekts netiks panākts līdz tam brīdim, kamēr netiks padots attiecīgs gaisa daudzums, lai degviela pilnīgi sadegtu, pretējā gadījumā, palielināsies nesadegušās degvielas daudzums, kas novedīs pie motora pārkaršanas un dūmošanas.
Iekšdedzes motora jaudas palielināšana var tikt panākta, palielinot motora darba tilpumu vai apgriezienus. Palielinot darba tilpumu, tiek palielināts motora svars, izmēri un galu galā arī izmaksas. Palielinot apgriezienus, var rasties tehniskas problēmas, it sevišķi, ja motors ir ar ievērojamu darba tilpumu.
Turbo kompresors (TK) nodrošina nepieciešamā gaisa daudzuma padevi, kas nepieciešams trekninātas degvielas pilnīgai sadegšanai. Tas nodrošina, ka pie nemainīga darba tilpuma un tiem pašiem apgriezieniem tiek iegūta lielāka jauda.
Pirmo reizi TK uzkonstruēja Šveices zinātnieks 1905. gadā. Taču izmantots tas tika daudzus gadus vēlāk, kad pilnībā tika pabeigts un to uzstādīja uz sērijveida motoriem ar lielu darba tilpumu.
Šī darba mērķis ir apskatīt turbokompresora uzbūvi, darbības principus un attīstības tendences.
Jebkurš TK sastāv no centrbēdzes gaisa sūkņa un turbīnas, kuri savā starpā cieši nostiprināti uz vienas ass. Abi šie elementi rotē vienā virzienā ar vienādu ātrumu. Izplūdes gāzu plūsmas enerģija, kura parastajos motoros netiek izmantota, motoros ar TK pārveidojas griezes momentā, kurš iedarbojas uz kompresoru.
Izplūstošām izplūdes gāzēm ir augsta temperatūra un spiediens, kā arī liels ātrums. Izplūdes gāzēm, kontaktējoties ar turbīnas lāpstiņām, tiek pārveidota lāpstiņu kinētiskā enerģija mehāniskajā – griezes momentā.…
