Apgabali ar līdzīgiem dabas apstākļiem veido vienu dabas zonu. Dabas zonā izpaužas dabas kompleksa elementu saistība: klimats, zemes virsma, augsne, ūdeņi, augi, dzīvnieki. Robežas starp zonām nav krasas, tās pakāpeniski pāriet cita citā. Dabas zonas ārējo izskatu visvairāk nosaka augu segas veids. Dabas zonas ir nosauktas atbilstoši to veģetācijai. Tās ietekmē dažādi faktori: kalnu grēdu virziens un augstums, sauszemes un ūdens sadalījums, silto un auksto straumju tuvums, valdošo vēju virziens.
Klimatiskās atšķirības nosaka pasaules iedalījumu dažādos rajonos jeb biomās. Katrā no tām mīt atšķirīgi dzīvie organismi un ir daudz ekosistēmu. Ekosistēma sastāv no biotipa un visiem dzīvajiem organismiem, kas tur dzīvo un ir atkarīgi cits no cita, kā arī no vides. BIOTIPS ir vieta, kur aug augs vai dzīvo dzīvnieks.
Tundra ir viena no dabas zonām, un tā ir arī viens no ainavu tipiem. Tundra ir sauszemes teritorija, kas piekļaujas Ziemeļu ledus okeānam. Tundrā valda mūžīgais sasalums. Tā ir plaša bezmežu teritorija ar daudziem ezeriem un purviem. Gada lielāko daļu te sauszeme ir klāta ar sniegu, un jūras ir aizsalušas. Temperatūra te reti paceļas virs 00 C. Ziemā te valda polārā nakts, kad tumšs ir gan dienā, gan naktī. Vasarā ir polārā diena – saule nenoriet. Tomēr dzīvei šādos apstākļos ir pielāgojušās daudzas sugas. Vasarā, kad sniegs ir daļēji nokusis, uzzied augi, parādās kukaiņi, un no alām izlien sīkie zīdītāji, piem. lemingi. Vasarā uz tundru baroties dodas ziemeļbrieži, vilki, lapsas, kas ziemu ir pavadījuši mežos tālāk uz dienvidiem.…