Trīssoļlēkšana

Šis lēkšanas veids jāuzskata par ļoti senu vieglatlētikas disciplīnu. Jau astotajā gadu simtā pirms mūsu ēras Homērs traktātā ''Odiseja'' piemin sacensības trīssoļlēkšanā. Tiesa, tā gan ļoti maz līdzinājusies mūsdienām.
Senais grieķu Vēsturnieks Jūlijs Afrikaniss Sekstijs apraksta,ka 664.gadā p.m.ē. Spartietis Hioniss aizlēcis 52 pēdas, pēc mūsdienu mēriem tas būtu apmēram
16 m 31 cm. Šāds rezultāts liek domāt, ka seno laiku olimpieši ir izpildījuši kādu daudzsoļu lēcienu.
Aristoteļa skolnieks, vērojot lēcēju sacensības olimpiādē, salīdzināja sportistu kustības ar zirga galopēšanu. Tas netieši norāda uz to, ka atlēti veikuši vairākus lēcienus pēc kārtas. To apliecina arī Krētā saglabājies vārds ''trapedeso'', kas nozīmē ''lēkt vairākārt''. Daudzi vēstures pētnieki ir pieņēmuši, ka tas bijis piecsoļu lēciens no vienas kājas uz otru no ieskrējena, turot rokās hanteles.
Tas viss liecina, ka lēkšana tālumā ar vairākiem soļiem ir bijusi pazīstama jau ļoti tālā senatnē.
Apraksti par sacensībām 18. gadsimtā jau dod priekšstatu arī par lēkšanas stilu. 1794. gadā Aslingtonas kriketa laukumā Īrijā krodzinieks Honsleijs aizlēca
13,26 m. Un šis lēciens izskatījās šādi: ieskrējiens, divi lēcieni uz vienas kājas un trešais lēciens kā tāllēkšanā. Tāds bija tālaika īru lēkšanas stils.
…