Trīssolis latviešu dejā

Latviešu dejai kopumā izšķir piecus tai raksturīgus dejas pamatsoļus. Šie soļi ir gājiens, teciņš, skrējiens, pievilciens un pieliciens. Šos pamatsoļus var dejot jebkurā ritmā, bet par trīssoli dēvē tieši ¾ un ⅜ ritmā dejotus pamatsoļus. Taktī ir viens trīssolis. [1. 24.lpp.]
Trīssoli var dejot uz vietas, uz priekšu, atmuguriski, sāniski, gan griežoties pa labi un pa kreisi. Ir arī tā dēvētais apaļais trijsolis [3], ko dejo pa pāriem griežoties, bet tas nav sevišķi izplatīts
Dejojot trīssoli, vispirms sper soli ar labo kāju, tad ar kreiso, tad atkal ar labo. Pirmais solis tiek uzsvērts, piemēram, kāju augstāk paceļot vai stiprāk piesitot, soli tālāk pasperot u.tml. [3] Labākai izpratnei var kalpot šāds piemērs:
uz „viens”- tiek sperts plašāks solis ar labo kāju uz priekšu;
„divi, trīs” – divi teciņus soļi uz priekšu ar kreiso un labo kāju.
Tas ļauj uzskatāmi izprast trīssoļa specifiku latviešu dejā.
Atkarībā no pielietotā pamatsoļa veida, arī trijsoļus iedala sekojoši: teciņu, skrējiena, slīdošais un valša trijsoļi. [3] Tālāk apakšnodaļās apskatīts katrs no šiem trīssoļu veidiem.
Teciņu trijsolī, kā to izsaka pats nosaukums, pamatā ir teciņus solis. Tas ir vienmērīgs skrējiens uz puspēdām, viegli šūpojoties ceļos. [1. 23.lpp.] Tas ir līdzīgs gājiena solim, tomēr tā raksturīgo iezīmju dēļ – sīks un ātrs solis – to vairs nesauc par gājienu, bet gan par teciņu jeb tipināšanu. [3] Teciņus soli var uzskatīt par starpsoli starp gājienu un skrējienu. Tas atsevišķi izdalīts tādēļ, ka tradicionālajā dejā tiek lietots ļoti bieži. Trīsolī pirmo teciņus soli izpilda plašāku, kas piešķir trīssolim raksurīgo izpausmi.…