Situācijas analīze no 2. personas (dalībnieces) skata punkta:
Dalībnieces mērķis, panākt, lai tiesnese piekāptos viņas iebildumam. ,par to ,ka lēcienu šoreiz vajadzētu ieskaitīt, jo dalībniece uzskata ,ka lēcienu veikusi pareizi un tas ir jāieskaita
Dalībnieces vēlamā situācijas realizēšana, lai viņas rezultātu ieskaitītu.
Dalībniece identificējot mani (tiesnesi) saprot, ka tiesnesim ir pēdējais un galvenais vārdu un ,ka viņai ir jānovērtē tiesneses spriedums tāds kāds viņš ir, taču šoreiz dalībniece uzskata, ka tiesnesis ir kļūdījies rezultātu vērtējumā. Tādēļ komunikācija ar tiesnesi var būt mazliet saspīlēta, jo dalībniece vēlas palikt pie sava sprieduma un uzskata to par vispareizāko.
No dalībnieces uz mani iedarbojas kognitīvā empātija. Meitene saprot, ka es savu darbu veicu atbildīgi un objektīvi ,taču dalībniece savu viedokli nemainīs par to ,ka viņa savu lēcienu ir veikusi pareizi un tas ir jāieskaita.
Reālais situācijas risinājums:
Es veicu sarunu ar pārējiem kolēģiem un uzklausīju viņu viedokli par šo situāciju un viņu vērtējumu par to vai lēciens ir jāieskaita, vai, nē. Un pēc apspriedes visi vienbalsīgi nolēmām ,ka šoreiz lēciens netiek ieskaitīts, jo tas netika veikts pareizi.
Optimālais situācijas risinājums:
Uzskatu ,ka šis arī bija visoptimālākais situācijas risinājums, taču, lai šādi starpgadījumi neatkārtotos uz katru sektoru , kur tiek veikts attiecīgais uzdevums vajadzētu nozīmēt divus cilvēkus ,kuri atbild par uzdevuma ieskaitīšanu vai neieskaitīšanu, lai dalībnieks varētu justies objektīvi novērtē, ja viņa sniegumu vienbalsīgi novērtē divi cilvēki.
…
