Latgalieši jeb augšlatvieši laika gaitā ir saglabājuši tās vērtības, kuras citi, laikiem ejot, ir zaudējuši.
Pateicoties, jezuītiem, kas tika izraidīti no Tērbatas, Daugavpils kļuva par to centru. Arī Ilūkste.
Galvenais iemesls tam, kāpēc radās latgaliesu rakstu valoda, ir grāmatu nepieciešamība, jo, augot kristīgajiem principiem, un arvien vairāk ieplūstot kristīgajai ticībai, tā kļuva kā vislielākā nepieciešamība.
Bet, ko vispār nozīmē šis termins jeb apzīmējums latgaliešu rakstu valoda? ″ J. Endzelīns ir lietojis terminu latgaļu dialekts [ Endzelīns 320 ]. P. Strods bez nozīmes šķīruma- latgaļu dialekts un latgaliešu izloksne, attiecinot tos kā uz rakstu, tā uz normēto runas formu [ Strods 1933, 5; 1944, 365 ] . Terminu latgaļu dialekts latgaliešu rakstu valodas nozīmē lietojis arī L. Latkovskis [ Latkovskis 100 ]. Pēc ΙΙ pasaules kara latvijā zinātniskajā un populārzinātniskajā literatūrā šai nozīmē dominē termins latgaliešu dialekts. Termini izloksne un dialekts latgaliešu rakstu formas apzīmēšanai ir visai neprecīzi un pat pretrunīgi vairāku iemeslu dēļ:
1.Izloksne ( sīkākā teritoriālā valodas vienība) un dialekts ( radniecīgu izlokšņu kopums) apzīmē nenormētu valodas formu, taču latgaliešu literatūras un preses valoda ir apzināti normēta, par to liecina normatīvās gramatikas un pareizrakstības vārdnīcas ( Strods 1922, Trasuns, Dakševica, Bukšs).
2.Latviešu valodā ir trīs dialekti: vidus, lībiskais un augšzemnieku [ Rudzīte 1964, 29]. Augšzemnieku dialekts ietver sevī ne tikai Latgalē runātās izloksnes, bet arī Vidzemes sēliskās izloksnes ( ap Madonu), Zemgales sēliskās izloksnes ( Augšzemē), kā arī Vidzemes latgaliskās izloksnes ( ap Alūksni, Gulbeni). Latgaliešu rakstu valoda ir reģionāls veidojums ( tā radusies no pārējās Latvijas administratīvi nošķirtajā Latgalē).…