Trīs biheiviorālās mācīšanās teorijas

Daudzos un dažādos apstākļos norit daudzi dažādi mācīšanās veidi. Tāpēc laika gaitā radušās daudzas un dažādas mācīšanās teorijas. 3 biheiviorisma (uz uzvedību attiecinātās) teorijas, izskaidro, kāpēc mēs mācāmies ar klasisko nosacījuma refleksu veidošanu teoriju, asociatīvās mācīšanās teoriju un operanto nosacījuma refleksu veidošanas teoriju, vissvarīgāko un visplašāk attīstīto biheiviorisma teoriju par mācīšanos.
Biheiviorisms - psiholoģijas skola vai virziens, kurā tiek uzskatīts, ka vienīgais zinātniskā psiholoģiskā pētījuma priekšmets ir uzvedība. Ar uzvedību tiek saprastas visas ārēji novērojamās reakcijas uz ārējiem stimuliem, ko var objektīvi fiksēt vai nu ar neapbruņotu aci, vai arī ar speciālu aparātu palīdzību.
Mācīšanās-mērķtiecīgs vispārināto sabiedrisko pieredžu apgūšanas process, kurā veidojas priekšmetiskās sociālās zināšanas un prasmes.
Mācīšanās ir process, kurā organisms pieredzes rezultātā maina savu uzvedību.
1.Klasiskā nosacījumu refleksu veidošana.
Tā galveno uzmanību piešķir organisma uzvedībai, pārmaiņām muskuļu vai dziedzeru reakcijās. Spilgti klasiskās nosacījumu refleksu veidošanas piemēri rodami ievērojamā krievu fiziologa Ivana Pavlova pētījumos.
Beznosacījuma stimula un refleksa saistība ir spēkā ikreiz, kad stimuls izraisa instruktīvu vai emocionālu reakciju, piemēram, bailes, dusmas, vemšanu, riebumu vai prieku, labsajūtu, laimi vai ekstāzi. Apvienojot nosacījuma stimulu, sākotnēji neitrālu stimulu ar beznosacījuma stimulu, izveidojas nosacījuma reflekss(piemēram, bailes vai prieks)šim nosacījuma stimulam.…