Latviešu literatūras procesa izpētē līdzās vairākiem citiem ar trimdas literatūru saistītiem aspektiem pastāv arī šāda jautājuma nostādne – kas ir latviešu trimdas literatūra? Vai pie tās pieder visi tie darbi, ko sarakstījuši latviešu izcelsmes autori latviešu valodā, vai tie darbi, kuros ir trimdas izjūta, varbūt pat dažkārt neatkarīgi no valodas, urā viens vai otrs darbs uzrakstīts? Ja par trimdas literatūru uzskata tos darbus, kuros ir trimdas izjūta, dzīvojot svešumā, tad rakstnieks Jānis Klīdzējs ir viens no galvenajiem. Viņam nav neviena darba, kas nepaustu latviešu cilvēka pasaules izjūtu un dzimtenes mīlestību. Visās Jāņa Klīdzēja grāmatās darbojas latvieši, tās ir latviešu sāpes, kas viņam sāp, tās ir latviešu problēmas, ko viņš risina. Dzimtenes izjūta un mīlestība veido varoņu raksturu pamatu, tā palīdz radīt tēlojamās vides noskaņu un darba tonalitāti.
Jānis Klīdzējs dzimis 1914.gada maijā, Sakstagala pagasta Livžās, Virgīnas un Aleksandra ģimenē.
Kaut gan tas varētu šķist savādi, nākošajam rakstniekam J. Klīdzējam, grāmatu lasīšana sākotnēji nav īpaši patikusi. Vēlēšanās rakstīt literārus darbus radās mācoties tolaik ļoti prestižajā Rēzeknes valsts komercskolā. Kompetento skolotāju vadībā veidojās topošā rakstnieka pasaules redzējums. Īpaši viņš izjuta dzimtā novada problēmas, vienkāršo darba cilvēku vajadzības.
Pēc komercskolas beigšanas 1933.gadā radās vēlme studēt par agronomu un sniegt reālu palīdzību Latgales zemniekam. Studiju gadi Latvijas Universitātes lauksaimniecības fakultātē (1933. – 1939.) nebija viegli. Grūtos brīžos viņam palīdzēja lielā ticība Dievam. Studiju gados J.Klīdzējs par literāro daiļradi guva pirmos Latvijas Kultūras fonda apbalvojumus. 1937. gadā, mācoties universitātē, Jānis Klīdzējs iepazinās ar nākamo sievu – Emīliju Svilāni.
Latvijas brīvvalsts laikā rakstnieks tikās ar Kārli Ulmani, un prezidents izsniedza viņam 200 latus dzimtenes apceļošanai un vērojumu pierakstīšanai. Pēc veiksmīgi padarīta darba J.Klīdzējs saņēma gan prezidenta uzslavu, gan materiālu palīdzību.
1939.g. rakstnieks strādā par Slimokases revidentu. Pēc tam politiskā situācija kļuva nestabila, daudzus inteliģences pārstāvjus izveda uz Sibīriju, tādēļ rakstnieks 1944.g. ar dzīvesbiedri emigrē uz Vāciju un vēlāk, 1950.g.- uz ASV, kur dzīvoja Kalifornijas pavalstī Napas pilsētas skaistajā vīnogu ielejā. Sākotnēji J.Klīdzējam bija jāstrādā fiziski smagu darbu, piemēram, metāla fabrikā, fermā, kā telefonu līniju apkalpotājam, kur bija nepieciešami tik jauni, spēcīgi cilvēki. Rakstnieks nolēma iegūt augstāko izglītību Berkelejas universitātē. Universitātes beidzot, viņš ieguva maģistra grādu klīniskajā socioloģijā un viņam radās iespēja strādāt prestižākās darbavietās.…
