Triju Zvaigžņu ordenis ar devīzi "Per aspera ad astra" ("Caur ciešanām uz zvaigznēm") dibināts 1924.gada 25.martā par piemiņu Latvijas valsts dzimšanai 1918.gada 18.novembrī. Ordeņa Statūti tika apstiprināti ar likumu. 1938.gada 12.jūlijā Latvijas Valsts prezidents izsludināja likumu "Par Ordeņiem un goda zīmēm". Šis likums reglamentēja Latvijā pastāvošo ordeņu, tai skaitā arī Triju Zvaigžņu ordeņa, piešķiršanas kārtību. Likuma 44.pantā bija noteikts, ka Valsts prezidents ar amatā stāšanos iegūst tiesības uz katra ordeņa (bija 3 ordeņi) augstāko šķiru un ķēdi. Līdz ar šā likuma pieņemšanu tika atcelti Triju Zvaigžņu ordeņa Statūti.
Okupācija un Otrais pasaules karš ilgāk nekā uz 50 gadiem pārtrauca šī ordeņa pastāvēšanu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, Triju Zvaigžņu ordenis atjaunoja 1994.gada 25.oktobrī.
Triju Zvaigžņu ordenis ir morāla rakstura balva, un tā piešķiršana nerada apbalvotajai personai nekādas priekšrocības [ 5 ].
Triju Zvaigžņu ordenim nosacītas piecas šķiras:
I - lielkrusta komandieris
II - lielvirsnieks,
III - komandieris,
IV - virsnieks,
V - kavalieris.
Bez tam vēl ir Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes:
I pakāpes - zelta,
II pakāpes - sudraba,
III pakāpes - bronzas.
Līdz 1940.gada 17.jūnijam (padomju okupācijas sākumam) ar Triju Zvaigžņu ordeni bija apbalvotas 8822 personas, ar ordeņa Goda zīmēm - 7973 personas [ 1 ].
Ordeni piešķir par nopelniem Tēvijas labā, kas var izpausties valsts, pašvaldību, sabiedriskajā, kultūras un saimnieciskajā darbā. Ar ordeni var apbalvot arī obligātā dienesta karavīrus un citu valstu pilsoņus. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, kā arī atsevišķi izcili darbi Latvijas neatkarības atjaunošanas vai valsts tālākās nostiprināšanas un veidošanas laikā [ 5 ].
Triju Zvaigžņu ordeņa metu autors ir latviešu mākslinieks Gustavs Šķilters. Triju Zvaigžņu ordeņi top juveliera un metālmākslinieka Jāņa Mikāna zeltkaļu darbnīcā "Kalvis", ordeņu lentītes jeb muarē tiek pasūtītas no Dānijas (no tās pašas firmas, kur lenti auda pagājušā gadsimta divdesmitajos gados - jaunās top pēc tā laika analoga). No agrākajiem tagadējie ordeņi atšķiras vienīgi ar to, ka tagad uz tiem ir atjaunošanas datums un tekstā nomainīts šrifts. Viss pārējais palicis kā iepriekš. Ordeņus un goda zīmes pasūta Prezidentes kanceleja, bet visu apmaksā valsts.…
