“Es kļūstu pesimists, ja redzu ušņu pūkas lidināmies pāri arvien grūstošām lauku mājām. Es kļūstu pesimists, ja mana valsts mani soda ar nodokļiem, ko es nespēju pacelt, turklāt šo nodokļu izlietošanas mērķis ir man nenoskāršams. Es kļūstu cinisks, ja redzu, kā plāna saujiņa darboņu sadala gandrīz visu, ko rada šī zeme, ūdeņi, ostas un meži, mazinādami uzplaukuma cerību maniem bērniem”
Dainis Īvāns
Patiesajiem baltiešu brīvības darba darītājiem nekad nav bijis šaubu, ka Padomju Savienība sabruks. Jautājums bija tikai, kad tas notiks. Šo sabrukumu veidoja nosacīja pasaules politiskā un saimnieciskā attīstība. Padomju brutālā vara, balstoties uz vecu ideoloģiju, nespēja savās slēgtajās robežās attīstīties līdzi pārējai pasaulei.
Baltiešus apdraudēja padomju plānotā Baltijas zemju pārkrievošana. Baltiešus biedēja jautājumi: cik ilgi mēs varēsim pastāvēt kā vairākuma tautas savās zemēs pret milzīgo krievu lavīnu pie Baltijas austrumu robežas? Cik ilgi pasaule pazīs latviešus, igauņus, lietuviešus kā tautas un Latviju, Igauniju un Lietuvu kā valstiskas teritorijas? Vai tām būs lemts kļūt tikai par ģeogrāfiskiem apzīmējumiem?
Pagāja 50 okupācijas gadi, bet baltieši, lai gan savainoti, tomēr izturēja, un visi tie, kas Baltijā un trimdā bija strādājuši un cerējuši, ka Latvija, Igaunija un Lietuva atkal būs neatkarīgas valstis, varēja uzgavilēt: “Mēs uzvarējām!”
Šis referāts ir veltīts tieši tiem notikumiem, kas ieņem ļoti svarīgu lomu, es pat teiktu – tie ir vieni no svarīgākajiem visas Latvijas vēsturē. Tie ir Trešās Atmodas notikumi. Šeit aplūkota Trešā Atmoda tieši Latvijā, jo šī tēma jau tā ir pietiekami plaša un detalizēta.…
