Sporta traumas, pēc dažādu autoru datiem, sastāda 3-10% no kopējā reģistrēto traumu skaita. Sporta traumatismam raksturīgas relatīvi vieglas traumas, zināma specifika katram sporta veidam, tipiska lokalizācija, traumas mehānisma savdabīgums.
Lai gan ar visiem traumu profilakses pasākumiem, treniņu procesos, kā arī sacensību laikā, ir iespējams lielākas vai mazākas traumas. Tās var rasties dažādu neparedzētu iemeslu dēļ: kļūdas nodarbību metodikā; neievērojot drošības tehnikas noteikumus treniņā vai sacensību laikā; lietojot zemas kvalitātes inventāru – apavus, sportista neuzmanības dēļ sacensību vai mācību treniņa laikā, ārsta norādījumu neievērošanas rezultātā.
Cīņa pret traumatismu ir svarīga problēma, kura sastāv no diviem posmiem – prettraumu profilakses un traumu rezultātā radušos sarežģījumu ārstāšanas. Tā kā mūsu valstī ar sportu nodarbojas dažāda vecuma cilvēki, lai varētu sekmīgi cīnīties pret traumatismu, nepieciešama regulāra sporta traumu uzskaite, analīze, ar sekojošiem profilakses pasākumiem.
Lai izzinātu traumu rašanās cēloņus, prettraumu profilaksē ir nepieciešams piedalīties ikvienam trenerim un pedegogam.
Mūsdienu sports ir raksturīgs ar strauju rezultātu un meistarības izaugsmi, kas, savukārt, ir saistīts ar treniņa slodzes apjoma un intensitates pieaugumu. Tas, savukārt, atstāj zināmu iespaidu uz balsta un kustību aparātu un palielina tā slodzi. Ja šīs slodzes un iespējas tiek saskaņotas ar organisma bioloģiskajām iespējām, tad palielināta slodze veicina labvēlīgas muskuļu un saišu – kaulu aparāta pārmaiņas. Taču, pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, pie nepareizas treniņu metodikas, forsētas fiziskas formas iegūšanas var rasties pārslodze, pārtrenēšanās un patoloģiskas izmaiņas.…