Ievads
Latvijā, tāpat kā vairumā attīstīto valstu, traumatisms ir nopietna sociāla problēma. Visā pasaulē dzīvībai bīstamo traumu skaitam ir tendence pieaugt[2]. Vieglāk traumu novērst nekā ārstēt, tādēļ viens no bērnu traumatisma profilakses priekšnoteikumiem ir drošības pasākumu ievērošana no pieaugušo puses, atbilstoši viņa vecumam.
Pusaudžu vecumā pieaug risks gūt smagas traumas – 70% gadījumu pusaudžu vecumā nāvi ir izraisījušas nopietnas traumas[7]. Latvijā kopumā mirstība no traumām, saindēšanās un citām ārējās iedarbības sekām ir trešais biežākais nāves cēlonis, bet galvenais nāves cēlonis bērniem un pusaudžiem.
Katru dienu pasaulē ap 28 000 bērnu saņem palīdzību ambulancēs un traumpunktos, katru dienu sakarā ar nelaimes gadījumiem 2 240 bērnu tiek hospitalizēti un nelaimes gadījumos 14 bērnu katru dienu aiziet bojā. Pētot nāves gadījumus, Latvijā no satiksmes traumām pusaudži mirst 20% gadījumu, no vardarbības 11%, pašnāvības 7%, netīši 17%, noslīkstot 32%, ugunsnelaimēs 9%, kritiena rezultātā 2%, saindējoties 4% un 2% mirst citu nelaimju dēļ[16].
Mirstības rādītāji atspoguļo pavisam nelielu traumatisma apmēra daļu. Daudz vairāk ir ievainojumu, kuru dēļ bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība. Vēl izplatītāki ir viegla rakstura savainojumi, kuru dēļ cilvēki vispār nevēršas pēc profesionālas palīdzības.
Būtiska loma traumu gūšanas apstākļos ir individuālajiem aspektiem, taču arī konkrētās valsts unikālais faktoru kopums – klimatiskie apstākļi, valsts attīstības līmenis, negadījumu samazināšanas politika, sociālās normas un citi – negadījumu risku var vai nu palielināt, vai samazināt21].
Jau 2004. gada statistika rāda, ka līdz brīdim, kamēr bērni kļūst patstāvīgi un paši sāk meklēt nepatikšanas uz ielas, visbiežāk viņi iet bojā divu līdz trīs gadu vecumā[2]. Kas gan var būt vienkāršāks par bērna tīšu atstāšanu uz balkona vai dīķa malā? Skan baisi, taču diemžēl mūsu sabiedrībā ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem liekas, ka pabalsti par jaundzimušo ir daudz vērtīgāki nekā bērna dzīvība. Apkopojot pētījumus par pusaudžu traumatisma īpatsvaru Eiropas valstīs un uzskaitot dažādus negadījumus, izrādās, ka trīs Baltijas valstis šajos rādītājos ir līderu vidū. Latvijā katru gadu iet bojā 30 bērni uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju[12]. Speciālisti to saista gan ar autovadītāju braukšanas (ne)kultūru, īpaši uz gājēju pārejām, gan bērnu neizglītošanu. Tomēr liels skaits negadījumu notiek tieši vecāku bezatbildības dēļ.
Statistikas dati ir biedējoši, tāpēc Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir noteikusi mērķi Eiropas reģionā līdz 2020. gadam panākt būtisku un noturīgu nelaimes gadījumu un vardarbības izraisītu traumu, invaliditātes un nāves gadījumu skaita samazināšanos[2].
Traumatisms, manuprāt, mūsdienās ir kļuvis par ļoti aktuālu problēmu, neskatoties uz to, ka sabiedrība tiek izglītota. Zinātniskajam darbam autore izvēlējusies tēmu „Traumatisms pusaudžu vidū un drošības apguves un ievērošanas nepieciešamība”, jo uzskata, ka kontaktējoties ar saviem vienaudžiem ir vieglāk iepazīt traumu veidus, to bīstamību un gūt informāciju par drošības pasākumiem nelaimes gadījumos.
Pētījuma objekts
Traumatisms pusaudžu vidū un drošības ievērošanas priekšnoteikumi.
Pētījuma priekšmets
Zināšanu un prasmju līmenis par drošību un pirmo palīdzību Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas pusaudžiem.
Pētījuma mērķi
1. Pētīt skolēnu zināšanas, prasmes un attieksmi par drošības jautājumiem.
2. Apmācīt skolēnus sniegt pirmo palīdzību.
Pētījuma hipotēze
Ja pieaugs apkārtējās vides drošība (mājās, skolā un uz ceļiem) un zināšanas, un prasmes drošības jautājumos, tad samazināsies traumatisms.
…
