Latvijas ģeogrāfiskais izvietojums, valsts atrašanās Baltijas jūras krastā, neaizsalstošās jūras ostas un robeža ar četrām valstīm - Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju - nosaka tās saites lomu starptautiskajā transporta sistēmā un paver tai plašas iespējas būt par svarīgu posmu tirdzniecības attīstībā starp austrumiem un rietumiem.
Tranzītpārvadājumus nodrošina multimodālā transporta infrastruktūra, kura ir piemērota gan iekšējai satiksmei, gan tranzītpārvadājumiem un kuru veido ostas, dzelzceļa un autoceļu tīkls, cauruļvadu sistēma un gaisa transports. Tranzīta nozare ir koncentrēta galvenokārt ap trim lielākajām ostām: Rīgas, Ventspils un Liepājas, kuras apkalpo plašs dzelzceļa tīkls. Nozīmīga loma ir arī cauruļvadiem, kas savieno Ventspils ostu ar Krievijas cauruļvadiem.
Lielākā tranzītplūsma Latvijā notiek caur ostām, Latvijas tranzītkoridors pašlaik visplašāk tiek izmantots jēlnaftas, naftas produktu, konteineru, ķīmisko kravu, metālu, kokvilnas un kokmateriālu pārvadājumos.
Visās minētajās kravu grupās Latvija konkurē ar kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju un īpaši – ar Somiju, kas arī ir tranzītceļš Eiropas savienības valstu augstas kvalitātes preču eksportam uz Krieviju.
Tranzītkravu pārkraušanā lielākais īpatsvars Latvijā pārliecinoši ir Ventspils ostai. To nosaka naftas, naftas produktu un ķīmisko kravu apjoms “Vetnspils naftā”, “Ventbunkerā” un Ventamonjakā”.
Galvenā autotransporta priekšrocība ir spēja nogādāt kravu no “durvīm līdz durvīm”. Vienīgi līnijpārvadājumos pielieto kravu ostas. Šī priekšrocība nozīmē iespējas:
samazināt kopējo transportēšanas laiku, jo samazinās kraušanas operācijas;
samazinās kraušanas izmaksas;
samazināt preču bojājumus pārkraujot.
Tomēr autotransportam ir arī savi trūkumi:
relatīvi maza celtspēja;
relatīvi augstas pārvadājuma izmaksas;
Latvijā ir labi attīstīts ceļu tīkls, kas ir savienots ar kaimiņvalstu autoceļiem, tādējādi nodrošinot kravu pārvadājumus jebkurā virzienā.…