Ievads
Latvija – tranzīta zeme. Šāda frāze ir zināma gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam un arī mūsu sadarbības partneriem ārvalstīs. Latvijai tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ jau no laika gala ir nācies kalpot kā zemei, caur kuru notiek starptautiskā tirdzniecība.
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Transporta likumdošana ir pilnībā saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām, Latvijas transporta tīkls iekļauts Trans Eiropas Transporta tīklā TEN-T, aktīvi tiek izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi transporta infrastruktūras uzlabošanā.
Par Latvijas tranzīta pirmsākumu varētu minēt Krievijas cara izbūvēto pirmo dzelzceļa līniju, kas savienoja Maskavu ar Ventspili (Windau). Vēlāk, Latvijas brīvvalsts laikā un īpaši Padomju laikā, Latvijas tranzīta koridora attīstībai tika veltīta liela uzmanība. Tika uzbūvēta naftas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu sistēma, kas nodrošināja Krievijas naftas un naftas produktu eksportu caur Ventspils ostu. Rīgas ostā 80. gadu sākumā tika izveidots Baltijas jūras austrumu krastā vienīgais specializētais konteinerkravu termināls. Jau tā laika eksperti novērtēja tranzīta koridora perspektīvas no ekonomiskā viedokļa. Arī šodien apzināmies, ka mūsu priekšrocības savu nozīmi nav zaudējušas.
Latvijas iekšzemes kopproduktā transporta un sakaru daļa jau ilgstoši vairāku gadu garumā veido 16 – 17%. Pēc dažādiem datiem, aptuveni 6 – 7% no tā ir, pateicoties tieši tranzīta kravu apstrādei. Neapšaubāmi tranzīta kravu apjomu palielināšana ir viena no Latvijas tautsaimniecības prioritātēm. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība. Iespēju robežās lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā gan ostās, gan uz dzelzceļa, gan arī autoceļiem tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamajos virzienos.
Transporta koridori šķērso Latvijas teritoriju gan no Austrumiem uz Rietumiem, gan no Ziemeļiem uz Dienvidiem. Analizējot statistiku redzams, ka galvenā kravu plūsma, galvenokārt tranzīts, pārvietojas no Austrumiem uz Rietumiem caur Latvijas ostām – savienojot Krieviju, NVS un Āzijas valstis ne tikai ar Rietumeiropu, bet ar visu pasauli.
Aplūkojot Latvijas ostu apgrozījumu redzams, ka vismaz 80% no tā ir tranzīta kravas. Pārvadājumos pa dzelzceļu tranzītā tiek pārvadāti aptuveni 85% no visām pa to transportētajām kravām.. Turklāt Latvijā ir unikāla iespēja transportēt tranzītā naftu un naftas produktus pa maģistrālajiem cauruļvadiem. Arī Latvijas starptautiskie autokravu pārvadātāji galvenokārt strādā tranzītam. Neapšaubāmi par Latvijas tautsaimniecības prioritātēm transporta jomā uzskatāma stabila tranzīta kravu apjomu pieauguma nodrošināšana, kravu pievienotās vērtības palielināšana, distribūcijas un loģistikas centru attīstīšana. Kravu pārvadājumu tonnāžas salīdzinājums redzams tabulā 1. Diemžēl pēc 1998. Gada netiek reģistrētas jūras kravu pārvadājumu tonnāžas. Aviācijas kravu pārvadājumi pēc tabulas datiem var šķiet niecīgi un nesvarīgi salīdzinājumā ar sauszemes transportu, bet gaisa transports būtiski ir jāizvērtē kā tranzīta pasažieru pārvadāšana, ko, protams, svarā nemēra.
…
