IEVADS
Kopš automašīnas izgudrošanas, par aktuālu problēmu kļuva drošība uz ceļiem. Laika gaitā drošību uz satiksmes ceļiem sāka reglamentēt likumi, kuri vēsturiski ir mainījušies atbilstoši sabiedrībā notiekošajām izmaiņām. Šobrīd ir pieņemti dažādi likumi, nosakot ierobežojumus, kas saistīti ar satiksmes drošības organizāciju un paredz pārkāpēju sodīšanu.
Ceļu satiksmes negadījuma cēloņi un iemesli Latvijā ir dažādi. Taču galvenokārt tie ir transportlīdzekļa vadīšana apreibinošo vielu reibumā, ātruma pārsniegšana, ceļa zīmju prasību neievērošana, transportlīdzekļu vājais tehniskais stāvoklis, un arī pašu autovadītāju vājās braukšanas iemaņas, bet lielā pašpārliecinātība.
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji pārsvarā tiek sodīti administratīvi, taču par atsevišķiem pārkāpumiem iestājas kriminālatbildība. Noziedzīgo nodarījumu vidū lielu skaitu ieņem kriminālprocesi, kas tiek ierosināti pēc Latvijas Krimināllikuma (turpmāk KL) 262.panta, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo toksisko un citu apreibinošu vielu ietekmē, tādēļ aktuāla šajā jomā ir zināšanu nostiprināšana par noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanas metodēm un taktiskajiem paņēmieniem.
Praksē šis ir visai izplatīts noziedzīgs nodarījums, kam pēdējos piecos gados, neskatoties uz to, ka tas ir kriminālpārkāpums, ir tendence nevis samazināties, bet gan palielināties. Ceļu satiksmes negadījumu analīze liecina, ka ļoti bieži transportlīdzeklis tiek vadīts alkohola reibumā, retāk narkotisko vielu iespaidā.
Uz doto brīdi ir bargi administratīvie sodi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Atkārtoti gada laikā par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibuma vai narkotisko vielu ietekmē vadītājam iestājas kriminālatbildība.
Cilvēks ir atbildīgs par likuma normu aizliegumu un prasību neievērošanu. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas, kuras atkarībā no uzvedības noteikumu pārkāpšanas smaguma, izpaužas šīs personas nosodīšanā, tās tiesību ierobežošanā vai atņemšanā, vai arī citādu piespiedu līdzekļu piemērošanā.
Darba tēmu izvēlējos, jo pildot dienesta pienākumus kā iecirkņa inspektors, ar to bieži saskaros un ir nācies secināt, ka mūsu valsts likumdošanā ir saskatāmas nepilnības. Bieži vien, ņemot vērā šīs nepilnības, likumpārkāpējs tiek cauri sveikā. Darba mērķis ir izskatīt kādos gadījumos un kā persona tiek saukta pie kriminālatbildības pēc KL 262.panta.
…
