Šaurākā nozīmē ar vidi saprot noteiktu vielu, materiālu, bioloģisko organismu, dzīvu būtņu vai jēdzienu kopu, kam ir raksturīgas, kopai piemītošas īpašības un ir raksturīga savstarpēja kopas elementu un arī savstarpēja kopu mijiedarbība. Savukārt plašākā nozīmē jēdzienu „vide” lieto, lai apzīmētu visu mums apkārt esošo pasauli. Vide ir neatkarīgi no cilvēka apziņas bezgalīgā telpā eksistējoša matērija, kā arī visas attiecības starp vidi veidojošiem elementiem.
Vārdu „ietekme” lieto, lai apzīmētu gan procesu, gan arī rezultātu. Ietekmes var būt gan dabiskas izcelsmes, gan cilvēka plānotas un īstenotas. Cilvēka radīto ietekmju darbība ir pretēja dabiskas izcelsmes ietekmēm. Jēdziens „ietekme” ir identificējams ar jēdzienu „piesārņojums”. Pirmais no minētajiem jēdzieniem vairāk norāda, ka ietekme būs, vai tā notiek, vai tā ir jau notikusi, bet nav konkretizēta tieši, kāda ir ietekme. Toties jēdziens „piesārņojums” norāda ietekmes veidu. Troksnis izraisa gan fizioloģiskas, gan arī psiholoģiskas dabas reakcijas.
Visbiežāk paredzētās darbības izraisītās ietekmes cilvēki uztver negatīvi. Negatīva un pozitīva ietekme uz vidi ir savstarpēji saistītas. Ar negatīvu ietekmi uz vidi saprot vides parametru lielumu pārsniegšanu, salīdzinot tos ar vides normatīviem vai standartiem. Paredzētā darbība var radīt gan primārās, gan sekundārās ietekmes. Primārā ietekme ir tieši paredzētās darbības efekts, kas parasti notiek tajā pašā vietā un laikā. Sekundārā ietekme ir netieša un tā izpaužas vēlāk, kā arī var izpausties dažādās vietās. Paredzētās darbības radītā ietekme var būt īslaicīga vai ilgstoša, piemēram, automašīnu radītajam troksnim ir īslaicīga ietekme. Savukārt piesārņojumam, ko rada automašīnu izplūdes gāzes, ir ilgstoša ietekme.…