Lai gan vairums patērētāju to nemaz neapjauš, jūras transports pārvadā lielāko daļu pasaules preču. Tas veido 90 % no ES ārējās tirdzniecības, kur kuģubūves nozares gada apgrozījums veido 20 miljardus euro, un tajā nodarbināto cilvēku skaits sasniedz 350 000.
Lai gan jūras transports ir drošāks nekā agrāk, pateicoties stingras kontroles ieviešanai pēc vairākiem nopietniem negadījumiem, to vēl aizvien var uzlabot, it īpaši pievēršot uzmanību kuģu konstrukcijai un drošības metodēm. ES sponsorētās pētniecības programmas sevišķi uzsver, ka konstrukcijas galvenais uzdevums ir ūdens transporta drošība, nevis vienkārši ārējie ierobežojumi kuģu būvētājiem un operatoriem. Izmantojot mūsdienīgus pētniecības līdzekļus un analīzi, var sasniegt pareizo līdzsvaru starp izmaksām, drošību un pārvadājumu efektivitāti.
ES pētniecības projekti arī pievēršas optimālākai ūdens mobilitātei navigācijas un loģistikas jomā un jauniem pasākumiem, lai samazinātu jūras transporta izraisīto piesārņojumu un naftas noplūžu postošās sekas.
Naftas noplūdes un nelikumīga atkritumu un ķīmisko vielu izmešana jūrā nav vienīgais drauds mūsu okeānu labklājībai. Pat vienkārša kuģu kustība pa jūru var "inficēt" vienu ekosistēmu ar citas sistēmas organismiem. Netīša organismu pārvadāšana balasta ūdeņos un kuģu korpusos, piemēram, var nopietni ietekmēt jūras bioloģisko daudzveidību.
Esošie ES pētījumi risina šo problēmu, pētot:
• balasta ūdeņu apstrādi bioloģisko organismu likvidēšanai;
• reakciju uz jūras negadījumiem;
• pārbaudes, apkopes un remontdarbu tehnoloģiju uzlabošanu;
• jaunas krāsas, kas neietekmē dzīvību jūrā.
Vislielākais vides piesārņotājs uz ūdens no transporta līdzekļiem ir tankkuģi, Lai arī tankkuģu avārijas nenotiek katru dienu, tās tomēr notiek un to rezultātu vēl ilgi var manīt dabā.…
