Secinājumi
1. Transporta izvēles galvenie ekonomiskie kritēriji ir:
• Transportēšanas ilgums;
• Kopējās transportēšanas izmaksas;
• Regularitāte;
• Preču drošība pārvadājumu procesā;
• Celtspēja un kubatūra;
• Piegādes ātrums;
• Manevrētspēja;
• Preces vērtības un svara tilpuma attiecība.
2. Pasažieriem svarīgākie kritēriji, izvēloties sev izdevīgāko sabiedriskā transporta līdzekli, ir pārvadāšanas kvalitāte, komforts, regularitāte, ātrums, pārvadājumu laiks un braukšanas maksa.
3. Pēc veidiem sabiedriskais transports iedalās: elektrificētais (tramvajs, trolejbuss, dzelzceļš) un autotransporta (dažāda veida autobusi, taksometri).
4. Pašlaik ir manāma esošā sabiedriskā transporta nolietošanās un nespēja kļūt par alternatīvu privātajām automašīnām, t.i., patreizējais sab. transporta piedāvājums nenodrošina iedzīvotāju izvēli tam par labu.
5. Autostāvvietu trūkums un individuālā transporta izmaksas ir vienīgie stimuli par labu sabiedriskajam transportam – diemžēl negatīvi stimuli.
6. Vidējā maksa par braukšanas laiku pilsētā vislielākā ir tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem, bet viszemākā vid. maksa par braukšanas laiku pilsētā ir taksometriem, privātajām automašīnām un pilsētas dzelzceļam. Braukšanas laika maksa ir atkarīga no izpildāmo reisu skaita un transporta līdzekļa vidējā ātruma.
7. Kā sabiedriskā transporta trūkumus var minēt:
• Mātēm, apgrūtināta iekļūšana ar bērnu ratiņiem, tāpat arī invalīdiem (tramvajos, trolejbusos);
• Neizdevīgi maršruta plānojumi (piem., ja no Purvciema jānokļūst Mežaparkā, autobuss iet tikai reizi stundā);
• Transportā nav pieejams Internets;
• Viena autobusa (trolejbusa u.c.) vietā bieži pienāk divi vai trīs pēc kārtas – pienāk arī tie, kuri ir stipri nokavējušies;
• Dārgas biļetes, bet tas nav kompensēts ar kvalitāti;
• Dienas vidū sab. transports kursē reti un nepilnīgi ņem vērā centra un perifērijas atšķirīgās vajadzības;
• Stāv sastrēgumos kopā ar individuālajiem transporta līdzekļiem, tādēļ nekādi nevar būt ātrāks;
• Neērts, parasti pārpildīts.
…