Šajā darbā “Transporta attīstības vēsture” tiek aprakstīta transporta un transporta līdzekļu attīstības vēsture, to attīstība un nozīme valsts tautsaimniecībā.
Senā vēsture vēsta, ka rata izgudrošana radīja jaunu pavērsienu visā transporta vēsturē, autotransportam attīstoties esam nonākuši tik tālu, ka mūsdienās automobiļus izgatavo uz montāžas konveijera, ko vada un kontrolē datori.
Valsts saimniecībā pasažieru un kravas pārvadājumiem izmanto dzelzceļa transportu, autotransportu, gaisa transportu, jūras transportu, upju transportu un viens no jaunākajiem transporta veidiem-cauruļvadu transportu.Šie visi minētie transporta pārvadājumu veidi ir sekmējuši valsts saimniecības attīstību visā pasaulē.
Transports (lat. Transportare pārnest, pārvest) ir saimniecības nozare, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus.Transporta pārvadājumi ir ražošanas procesa objektīva nepieciešamība;transports turpina ražošanas procesu galvenokārt apgrozības sfērā, veicot produkcijas pārvadājumus starp uzņēmumiem, kā arī nogādājot tos uz patērēšanas vietām. Ar transporta starpniecību tiek realizēti valstu, reģionu starpnozaru ekonomiskie sakari, tādējādi nodrošinot visu tautas saimniecību nozaru attīstību. Galvenie transporta veidi ir ir dzelzceļa transports, autotransports, jūras transports, upju transports, gaisa transports, cauruļvadu transports. Attīstās jauni transporta veidi: viensliedes, piekaru, lentveida transports u.c. Izšķir koplietošanas transportu (kravu pārvadājumi starp uzņēmumiem, un uz patērēšanas punktiem, pasažieru transports) un uzņēmumu iekšējo transportu.Pastāv arī personīgie transporti (vieglie automobiļi, motocikli, jahtas, laivas).
Transporta pirmsākumi rodami tālā senatnē.Jau Senajā Ķīnā, Persijā, Romas impērijā bija izveidoti bruģēti ceļi.Transportēja galvenokārt preces, ko nebija iespējams ražot savā reģionā.Preču transportēšanai pa sauszemes ceļiem izmantoja vergus nesējus un ratus.P[aplašinoties maiņas tirdzniecībai, attīstijās arī jūras transports; sākumā izmantoja airu, vēlāk buru laivas.Sevišķi strauji jūras kuģniecība attīstijās pēc kompasa izgudrošanas, kas deva iespēju 15.gs. b. sākt kuģošanau pa okeāniem. Sākās Lielo ģeogrāfisko atklājumu laiks.Tirdzniecības attīstības, sabiedriskā darba dalīšanas un kapitāla koncentrācijas rezultātā transports kļuva par patstāvīgu sabiedrības ražošanas nozari (18.gs.60.gados).
Attīstoties kapitālisma lielražošnai , bija nepieciešmas lēts transports lielu pārvadājumu veikšanai; ‘’sim mērķim Lielbritānijā, Francijā, Vācijā būvēja kanālus un zirgu vilksmes dzelzceļus. 19.gs.sāk. jūras un dzelzceļa transportā sāka izmantot tvaika dzinējus.No 19.gs.v. vairākās Eiropas valstīs un ASV intensīvi veidoja dzelzceļa tīklu. 20.gs.sāk. dzelzceļa kopgarums pasaulē sasniedza 1114 tūkst. km, kuģojamo upju un kanālu kopgarums-318 tūkst.km, dzelzceļa transporta kravu apgrozījums – 753 miljardi t·km, ūdenstransporta kravu kravu apgrozījums – 1545 milj. t·km.80.gados pasaulē kravu apgrozībā lielākais īpatsvars ir jūras un dzelzceļa transportam, pasažieru pārvadāšanā – autotransportam un gaisa transportam (tab.nr.1(sk.pielikumā).1950-1984.g. dzelzceļa īpatsvars kravu apgrozībā pasaulē ir samazinājies 1,6 reizes, upju transports – 2,1 reizi, autotransporta īpatsvars palielinājies 2,5 reizes, gaisa transports – gandrīz 14 reižu.…
