Transports ir saimniecības nozare, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus. Transporta pārvadājumi ir ražošanas procesa objektīva nepieciešamība; transports turpina ražošanas procesu galvenokārt apgrozības sfērā, veicot produkcijas pārvadājumus starp uzņēmumiem, kā arī nogādājot tos uz patērēšanas vietām. Ar transporta starpniecību tiek realizēti valstu, reģionu starpnozaru ekonomiskie sakari, tādējādi nodrošinot visu tautas saimniecību nozaru attīstību. Galvenie transporta veidi ir dzelzceļa transports, autotransports, jūras transports, upju transports, gaisa transports, cauruļvadu transports. Attīstās jauni transporta veidi: viensliedes, piekaru, lent veida transports u.c. Izšķir koplietošanas transportu (kravu pārvadājumi starp uzņēmumiem, un uz patērēšanas punktiem, pasažieru transports) un uzņēmumu iekšējo transportu. Pastāv arī personīgie transporti (vieglie automobiļi, motocikli, jahtas, laivas).
Transporta pirmsākumi rodami tālā senatnē. Jau Senajā Ķīnā, Persijā, Romas impērijā bija izveidoti bruģēti ceļi. Transportēja galvenokārt preces, ko nebija iespējams ražot savā reģionā. Preču transportēšanai pa sauszemes ceļiem izmantoja vergus nesējus un ratus. Paplašinoties maiņas tirdzniecībai, attīstījās arī jūras transports; sākumā izmantoja airu, vēlāk buru laivas. Sevišķi strauji jūras kuģniecība attīstījās pēc kompasa izgudrošanas, kas deva iespēju 15.gs. b. sākt kuģošanu pa okeāniem. Sākās Lielo ģeogrāfisko atklājumu laiks. Tirdzniecības attīstības, sabiedriskā darba dalīšanas un kapitāla koncentrācijas rezultātā transports kļuva par patstāvīgu sabiedrības ražošanas nozari (18.gs.60.gados).Attīstoties kapitālisma lielražošanai , bija nepieciešams lēts transports lielu pārvadājumu veikšanai; šim mērķim Lielbritānijā, Francijā un Vācijā būvēja kanālus un zirgu vilkmes dzelzceļus. 19.gs.sāk. jūras un dzelzceļa transportā sāka izmantot tvaika dzinējus. No 19.gs.v. vairākās Eiropas valstīs un ASV intensīvi veidoja dzelzceļa tīklu.…
