Ievads
Transnacionālās korporācijas vairāk nekā citas, atsevišķas organizācijas, ir stiprinājušas saites starp dažādu valstu uzņēmumiem, tādējādi veidojot mūsdienu globālo ekonomiku. Globalizācija sākās, paplašinoties tirdzniecībai un pieaugot investīciju plūsmai pāri robežām. Korporācijas deva impulsu tehnikas un tehnoloģiju attīstībai, kas savukārt palielināja ražošanas efektivitāti un uzlaboja produkcijas kvalitāti. Šo uzņēmumu investīciju lēmumi ir ievērojami mainījuši pasauli – tie devuši iespēju attīstīties vairāku valstu ekonomikām, tajā pašā laikā palielinot kontrastu starp bagātākajām un nabadzīgākajām valstīm. Starptautisko korporāciju straujās izaugsmes un to ekonomiskās, un politiskās varas dēļ, tās tiek uzskatītas par nopietnu draudu nacionālajiem uzņēmumiem.
Starptautisko korporāciju pazīmes
Preču un pakalpojumu starpvalstu tirdzniecību var aizstāt ar ražošanas faktoru pārvietošanu uz citām valstīm. Daudzu valstu likumdošana nav liberāla pret kapitāla, darbaspēka, materiālu un enerģētikas resursu starpvalstu pārvietošanu, un tās apmēriem. Arī rūpnieciski attīstītās valstis mēdz likt nopietnus ekonomiskus un administratīvus šķēršļus ražošanas resursu kustības ceļā, tādējādi lobējot vietējos uzņēmējus. Tomēr ražošanas faktoru pārvietošana ir vieglāk īstenojama, ja kāda valsts ar tiem nav pietiekoši nodrošināta. Kapitāla plūsma starptautiskā mērogā pasaules saimniecisko attīstību ir padarījusi dinamiskāku. Mūsdienu globālajā ekonomikā ievērojama naudas ieguldījumu daļa ir tiešās ārvalstu investīcijas (foreign direct investments), no kurām izplatītākie veidi ir šādi:
korporāciju pašu kapitāla izvešana uz ārvalstīm, lai tur izveidotu meitas uzņēmumus, filiāles u.tml.;
korporācijas peļņas reinvestēšana;
korporāciju meitas uzņēmumu un filiāļu kreditēšana.…
