7.PĒC OPERĀCIJAS APRŪPE
Antibiotikas jāizvēlas ar pirms operācijas testu, kur nosaka trahejas mikrobaktēriju floru. Ja klepus tiek novērots arī pēc operācijas, būtu jālieto pretklepus zāles, kas novērstu šuvju iespējamo pārrāvumu. Būtu jāsamazina kustību iespējas, lai brūce spētu iegūt savu iepriekšējo stāvokli.(M. Joseph Bojrab 1998)
Medikamentu lietošana tiek turpināta arī pēc operācijas periodā, vairums suņiem tiek ieteikts steroīdu kurss, lai mazinātu tūsku un gredzenu vai caurules kairinājumu. Īpašniekiem jāturpina novērst suņa piekļuves iespējas pie dūmiem vai citiem elpošanas ceļu piesārņotājiem. Jālieto siksnas, kas tiek uzvilktas uz krūškurvja nevis uz kakla. Ziemas periodā gaisa mitrinātājs varētu palīddzēt mazināt kairinājumu no sausā un karstā gaisa.[7]
Saspringumu operācijas vietā var novārst ar kakla fiksāciju, saliekšanu, pacienta galva ir saliekta, ievadot caur žokļa ādai smagu šuvju materiālu, kas ir piestiprināti un savilkti pie krūša kaula. Līdzīgu rezultātu var iegūt ierobežojot kaklu ar lentes loksnēm.
7.1. attēls Suns kuram ir uzliktas kakla lentes, lai atvieglotu pēcoperācijas vietu no saspringuma.( Slatter 2003)
SECINĀJUMI
Trahejas kolapss ir nopietna problēma, kas īpaši skar mazo suņu šķirnes. Ārstēšanai var izmantot medikamentu, kā arī dzīvnieku jāpasargā no stresa, bet tas varētu būt grūti izdarāms. Ķirurģiska iejaukšanās ir sarežģīta un nelīdz galam izpētīta, jo tā var radīt komplikācija, ne katra suņa organisms spēs labvēlīgi uzņemt šīs izmaiņas. Kā arī pēc operācijas apkopes laikā dzīvniekam ir jāsamazina kakla kustības, kas ir ļoti grūti izdarāms, ja dzīvnieka kaklu fiksēs pie krūškurvja, tad šī poza dzīvniekam nepatiks un viņš centīsies noņem fiksējošo materiālu, bet tādā veidā viņš var traumēt kaklu, mēģinot noņemt apsējus viņš būs stresa situācijā, kas atkal var radīt komplikācijas.
…
