Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:363888
 
Vērtējums:
Publicēts: 21.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ieskats maizes vēsturē    3
  Maizes ceļš Latvijā    3
  Maizes ēšanas tradīcijas    4
  Maize tautas ārstniecībā    5
  Kāpēc maizi sauc par maizi?    5
  Derīgi padomi maizes cepējai    5
  Cēloņi kāpēc maize nav izdevusies    6
  Ēdienu receptes no dažādiem graudiem    7
  Rudzu maize    7
  Tītenis    7
  Maizes kvass    8
  Rudzu miltu uzpūtenis    8
  Maizes zupa    8
  Kārtainie rupjmaizes salāti    9
  Biezpiena un maizes kārtojums    9
  Izmantotie literatūras avoti    10
Darba fragmentsAizvērt

Maizes ceļš Latvijā
Latvieši ir zemkopju tauta. Maize ir gan zemkopja pūļu atalgojums un galvenais iztikas avots, gan arī daudz kas svētāks – maize ir mājas un ģimenes svētība. Maizes cepšanas māka līdz mums nonākusi kā dzīvības dzīvības uzturēšanas stafete.
Izsenis latvieši godā turējuši gan zemes arāju, gan sējēju un malēju – visu, kas saistīts ar maizi.
Latvijā rudzi un mieži ir vissenākā labība, jo piemērota skarbajai ziemeļu dabai. Kvieši Latvijā izplatījās vēlāk, taču dažādu novadu zemes nekad nav devušas un arī šodien nedod vienādi bagātas ražas – zemgaliešu galds vienmēr bijis bagātāks nekā zvejnieku būdiņās jūras krastā klātais.
Pirmā maizes forma bija plakani, neraudzētas mīklas plāceņi, kurus latviešu senči ir ēduši gadsimtiem ilgi. 12. gadsimtā parastā plāceņa vietā latvieši sākuši cept raudzētu maizi. Rīgas pievārtē šajā laikā darbojās sešas dzirnavas. Pie Māras dīķa atrodas Māras dzirnavas, kuras sākotnēji piederējušas Doma baznīcai un kurās malti milti arī dievmaizīšu pagatavošanai. Dzirnavas nojauktas apmēram 20.gs. 30. gados.
Lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājus ar maizi, 14.-15. gs. Rīgā radās sākumā nelielas, vēlāk lielākas un visu diennakti strādājošas maiznīcas – ceptuves. Tajās galvenokārt strādāja vīrieši – maizes cepēji, vēlāk notika specializācija – parādījās konditori un smalkmaizīšu cepēji.
Pirmie Rīgas maiznieki, bija vācieši. Tikai 1487. gadā apstiprināja jaunus noteikumus, kas ļāva amatu apgūt arī latviešiem.
17.gs. beigās no maizniekiem nošķīrās baltmaizes cepēji un konditori, izveidojot savu biedrību, kuras statūti apstiprināti 1685. gadā. Pēc vairāk nekā 150 gadiem abi šie amati atkal apvienojās.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1119201
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties