3. SECINĀJUMI
Par totalitāro režīmu galvenajiem dzinējspēkiem var uzskatīt teroru, kas tiek pavadīts ar ideoloģiju, ko palīdz pamatot visaptveroša propaganda. Bez šiem elementiem režīma pastāvēšana principā nav iespējama un ir apdraudēta. Pilsoniskās sabiedrības jēdziens tiek iznīcināts, valsts nosaka gandrīz visu sabiedrības ekonomisko, garīgo un arī privāto dzīvi. Visi ir pakļauti pilnīgai kontrole, ierādot tiem dzīvojamo platību, nosakot darba vietas, kontrolējot savstarpējās saziņu un attiecības. Savstarpējās uzticības moments tiek izslēgts, jo ikviens var izrādīties ziņu pienesējs, un pat par šķietami nevainīgas frāzes izteikšanu var nākties maksāt ar dzīvību vai labākajā gadījumā ieslodzījumu. Sabiedrības pilnīga paļaušanās un akla uzticība tiek noteikta par galveno mērķi. Ar propagandas palīdzību visa sabiedrība tiek pakļauta ideoloģiskai apstrādei, kas to pārvērš par paklausīgu pūli bez savas domāšanas. Par visaugstākā mērķa sasniegšanai tiek piemēroti jebkuri līdzekļi.
Totalitārs režīms nevar iztikt bez vadoņa kulta, ap kura personību tiek būvēta varas ideoloģija. Šo kultu var pat pielīdzināt reliģiska rakstura parādībai.
Šo režīmu ietvaros ļoti liela uzmanība tiek pievērsta ideoloģiskajai propagandai un pasaules dalīšanai draugos un ienaidniekos, vai arī pilnīgai sabiedrības izolētībai. Cilvēki tiek padarīti par idejas vergiem pat to neapzinoties, jo “smadzeņu skalošanas mašinērija” ir izskaudusi realitātes izjūtu tāpat kā izpratni par vērtībām. Pastāv tikai viena taisnība un vērtību skala, kas tiek noteikta ideoloģiskajā režīma saknē.
Svarīga loma sabiedrības politiskās dezorientācijas veiksmīgai sasniegšanai ir vēstures falsifikācijas moments, kas tiek piemērota režīma izpratnei par lietu būtību un piemērotībai režīma vajadzībām. Uzsvars šeit tiek likts uz jauno paaudzi, kam nav praktisko zināšanu. Tās tiek aizvietotas ar teorētisko ideoloģiju, kas nākotnē to pieņems par vienīgo un patieso taisnību.
…
