Cilvēki vienmēr ir meklējuši labāku dzīvi, allaž ir vēlējušies ieskatīties nākotnē, tāpēc filozofijā viena no apskatītajām tēmām ir utopija (fantastisks nākotnes tēls, fantāzija), par kuru sāka runāt jau Senajā Grieķijā, kad filozofs Platons uzrakstīja dialogu “Valsts”, kurā aplūkots ideālas valsts modelis. Taču pats jēdziens “utopija” radies pēc 16. gadsimta angļu domātāja Tomasa Mora grāmatas “Par labāko valsts iekārtojumu un jauno salu - Utopija” (1516), kurā aplūkota laimīgas nākotnes iespējamība, norobežojoties no sava laika skarbās realitātes. Savu utopijas modeli piedāvā arī Tomazo Kampanella un Frensiss Bēkons, kā arī franču filozofi Ruvruā Anrī Klods de Sensimons un Fransuā Marī Šarls Furjē. Ar utopiskiskām idejām un mācību par komunismu 19. gs. nāca klajā arī Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss.
Līdzās utopijām mūsdienās uzplaukst īpašs žanrs literatūrā – antiutopijas, kuras rāda pavisam pretēju ainu laimīgajai nākotnei. To autori pasauli redz kā absurdu, nebrīvu un ļaunuma piesātinātu. Šādu antiutopisku pasaules redzējumu un piemēru piedāvā angļu rakstnieks Džordžs Orvels ar romānu “1984”. Šis romāns atspoguļo sabiedrību totalitārā režīma apstākļos 1984. gadā, taču romāns ticis uzrakstīts tikai 1949. gadā.
Šis kursa darbs “Totalitārisms un tā kritika Džordža Orvela romānā “1984”” radās ar mērķi izpētīt, kā šis romāns varētu būt saistīts ar totalitārisma režīmu vai pat kādu no totalitārisma paveidiem, noskaidrot, ko autors bija domājis ar romānā risinātajiem notikumiem un tēliem.
Literatūras avotus izvēlējos pieejamākos un objektīvākos, kas attiecas uz šo diskutablo tēmu – totalitārisms. Visizsmeļošākais avots varētu tikt uzskatīts Hannas Ārentes darbs “Totalitārisma izcelsme”. Taču, lai totalitārisma vispārīgajām iezīmēm piesaisītu reālus vēstures faktus, tika izmantotas, manuprāt, latviešu valodā sarakstītās vēstures grāmatas – R. D. Kornvela “Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā”, kā arī autoru kolektīva “Pasaules vēsture vidusskolai III” un tai pievienoto “Pasaules vēsture vidusskolai III// Hrestomātija” un Jura Freiberga “Jaunāko laiku vēsture 20. gadsimts”, kaut arī pamatskolas mācību grāmata, taču tajā sniegtā informācija ir koncentrēta un atbilstoša manam tēmas ieskatam. Filozofiskos jautājumus koncentrēti varēja meklēt Maijas Kūles un Riharda Kūļa grāmatā “Filosofija”, literatūras un socioloģisko ieskatu sniedz Pētera Laķa “Cilvēks un sociālā utopija”. Kā arī, protams, Džordža Orvela romāns “1984”, kas atrodams 3 grāmatās: 1990. gadā izdotajā grāmatā “Dzīvnieku ferma// 1984”, no kuras arī ņemu citātus. Ir pieejams romāns “1984” atsevišķā grāmatā, kas izdota 1951. gadā Stokholmā, taču tās teksts īpaši neatšķiras ar iepriekšminētās grāmatas tekstu. Pieejama arī bija grāmata orģinālvalodā, t.i. angļu valodā, taču to izmantot nebija nepieciešamība.
Šo kursa darbu es rakstīju, jo tēma liekas interesanta tāpēc, ka tā aptver dažādas jomas: filozofiju, literatūru, vēsturi, politiku un socioloģiju. Romāns “1984” ir pasaulslavens romāns, taču līdz šim nav bijis plaši izpētīta romāna saikne ar totalitārismu, tāpēc arī šis kursa darbs balstīts uz totalitārisma izpēti un tā atspoguļojumu romānā “1984”. …
