Totalitārisma ideoloģijas un tās izveides iemesli

20. gadsimts bija tas laiks, kad izveidojās daudz politisko režīmu. Vieni no tiem veiksmīgi attīstījās, citi nē. Politisko režīmu jēdzienu vajadzētu saprast, kā ideoloģijas, institūcijas un socioloģijas elementu kopumu, kura sekmē valsts politiskās varas veidošanu uz noteikto laika posmu. Politiskais režīms noteic sabiedrības politisko atmosfēru.
Viens no ievērojamākiem un tajā pašā laikā nežēlīgākiem bija autoritārais režīms. Savu jēgu kāda, kādā tas pastāv šodien totalitārisms ieguva pēc Otrā pasaules kara. No totalitārisma ir cietuši miljonu cilvēku visā pasaulē. Galvenokārt nacistiskajā Vācijā un Padomju Savienībā 30.-40.gados. Arī šodien pastāv tādas valstis, kur ir autoritārais valdīšanas režīms tas ir Kuba un Ziemeļkoreja, arī dažas Āfrikas valstis. Totalitārisms ietver sevi tādas ideoloģijas kā fašisms, neofašisms, nacionālisms utt. Totalitārismā ietveramas tādas kustības un ideoloģijas, kas vērstas uz demokrātijas likvidāciju valstī, varas pārņemšanu kaut kādas šauras grupas zonās, valsts pārvaldīšanu ar teroristiskām metodēm, visu valsts iedzīvotāju dzīves , — arī privātās dzīves, stingru kontroli un personas brīvību ierobežošanu. Totalitārisms, vienalga, vai tas būtu nacionālsociālisma, fašisma vai komunisma ietērpā, vienmēr ir saistīts ar šovinismu, ar kādu iedzīvotāju grupu vajāšanu, sociālo demagoģiju, vienas tautas paaugstināšanu pāri citām tautām, citu tautu pakļaušanu, arī ar klajas agresijas metodēm. Tas galu galā ir pamatā visām šīm kustībām un ideoloģijām. Protams, ārēji tās cenšas izlikties pavisam dažādas. Jo formāli ideoloģija jau var būt pavisam atšķirīga. Taču galvenais ir praktiskā realizācija un mērķi. Piemēram, koncentrācijas nometnes, masveida cilvēku iznīcināšanas, vispirms ieviesa ļeņinieši un staļinieši. Bet vācu nacisms ļoti ātri pārņēma šo praksi. Un darīja to pašu.…