Torņakalns kā atsevišķa pilsētas daļa izveidojās 19. gadsimta beigās. Tā sākas pie Bieķēnsalas Daugavas krastā un aiz Māras dīķa robežojas ar Āgenskalnu. Dienvidos, ietverot bij. Grāvmuižas laukus, teritorija aizsniedzas līdz Bieriņiem un Atgāzenei, bet austrumos piekļaujas Ziepniekkalnam.
Izvēlētā teritorija atrodas starp O. Vācieša, F. Brīvzemnieka un Torņakalna ielām. Teritoriju pa vidu šķērso 19. gadsimta beigās izbūvētā Rīgas–Jelgavas un Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija un ierobežo divi tilti pāri dzelzceļam.
Neskatoties uz to, ka Torņakalns ir tuvu pilsētas centram, tā ir samērā mierīga teritorija, salīdzinot ar dinamisko centru. Šeit dominē mazstāvu apbūve, liela daļa ir ģimenes mājas, blakus atrodas vairākas pievilcīgas teritorijas – Māras dīķis, Arkādijas parks, Torņakalna baznīca, kas domājams ir augstākā celtne mūsu izpētes teritorijā. Nepatīkams aspekts šajā teritorijā ir trokšņu piesārņojums, kas uz autoceļu un dzelzceļa krustpunktiem pārsniedz 74 dB.