Nobeigums
Cilvēki allaž ir vēlējušies zināt, kas tos sagaida nākotnē. Šajā sakarā gadsimtu gaitā ir tikušas izstrādātas daudzas utopiskas teorijas, nākotnes vīzijas, filosofiskas koncepcijas par ideālu nākotnes valstību. Spriedumi par nākotni allaž balstās uz noteiktām likumsakarībām, vēstures gaitu un sabiedrības attīstību. Utopijas ir sava veida filosofiskās pārliecības modelēšana attiecībā uz nākotni.
Priekšstati par nākotni var tikt veidoti gan utopiju, gan zinātnisku pētījumu veidā. Utopijas nebalstās uz tagadnes situācijas detalizētu izpēti un prognozēšanu, kā to dara zinātniski pētījumi, bet tiek sacerētas kā ,,labākas nākotnes’’ vīzijas , kas balstās uz radošu iztēli un noteiktu filosofisku pārliecību par cilvēku, sabiedrību un morāli.
Ievērojamākie utopisti ir Tomass Mors un Tomass Kampanella. Utopijas iedīgļi ir arī Platona dialogā ,,Valsts’’, kā arī Kārļa Marksa priekšstatos par komunisma valstību.
Tomasa Mora uzskati par nākotnes sabiedrību ir ļoti tuvi sociālisma un komunisma uzskatiem. „Utopijas” ideālam piemīt doma, ka tikai privātīpašuma likvidācijas ceļā beigs pastāvēt zādzība un mantkārība.
Tomēr Tomass Mors bija ne tikai utopiskā sociālisma pamatlicējs, bet arī demokrātisko ideju turpinātājs. Demokrātijas principus viņš izmantoja kā līdzekļus sociālo pretrunu risināšanai, proti, sabiedriskās nevienlīdzības un ekspluatācijas novēršanai. Tomasu Moru var uzskatīt arī par liberālisma idejas pirmsācēju tāpēc, ka viņš, rādot utopiešu politisko sistēmu, balstījās uz vienlīdzības, brīvības un cilvēka personības respektēšanas principiem.
Līdz ar to referātā izvirzītā hipotēze pierādījās, ka Tomasa Mora ,,Utopijas’’ idejas daļēji atspoguļojas liberālisma idejās arī mūsdienu poltiskajā sistēmā.
…