Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 4 | |
LITERATŪRAS APSKATS | 5 | |
1. | Titrimetrijas instrumentālais nodrošinājums | 5 |
1.1. | Mērkolbas | 5 |
1.2. | Biretes | 5 |
1.3. | Pipetes | 6 |
1.4. | Mērcilindri jeb menzūras | 7 |
2. | Tilpuma mērīšanas kļūdu avoti | 8 |
2.1. | Sistēmatiska kļūda | 8 |
2.2. | Nolasījuma un paralakses kļūda | 8 |
2.3. | Rūpja kļūda | 9 |
2.4. | Noteces kļūda | 9 |
2.5. | Piliena kļūda | 10 |
2.6. | Graduēšanas kļuda | 10 |
2.7. | Temperatūras kļūda | 10 |
3. | Titranta pagatavošanas iespējas | 11 |
3.1. | Standartšķīdumi | 11 |
3.2. | Standartizēti šķīdumi | 11 |
4. | Šķīduma sastāva un koncentrācijas izteismes formas, to savstarpējā pārrēķināšana | 12 |
5. | Analīzes rezultāta aprēķināšana titrimetrijā | 13 |
6. | Galvenās titrimetrijas metodes un to izmantošanas iespējas | 14 |
6.1. | Protolitometrija | 15 |
6.2. | Redoksimetrija | 16 |
6.3. | Kompleksometrija | 20 |
6.4. | Sedimetrija | 21 |
7. | Titrēšanas līknes | 26 |
7.1. | Lineārās titrēšanas līknes | 27 |
7.2. | Logaritmiskās titrēšanas līknes | 28 |
8. | Piemērotākā analītiskā signāla instrumentālā indikatora izvēle | 29 |
8.1. | Protolitometrijā lietojamie indikatori | 31 |
8.2. | Redoksimetrijā lietojamie indikatori | 32 |
8.3. | Kompleksometrijā lietojamie indikatori | 34 |
8.4. | Sedimetrijā lietojamie indikatori | 38 |
9. | Stehiometriskā punkta indicēšanas metodes, lietojot instrumentālo nodrošinajumu | 39 |
9.1. | Potenciometriskā titrēšana | 39 |
9.2. | Kulonometriskā titrēšana | 40 |
9.3. | Amperometriskā titrēšana | 41 |
9.4. | Fotometriskā titrēšana | 43 |
10. | Tiešā titrēšana | 44 |
11. | Attitrēšana | 44 |
12. | Aizvietotāju titrēšana | 45 |
LITERATŪRA | 47 |
10. Tiešā titrēšana
Tiešajā titrēšana nosakāmo vielu tieši titrē ar piemērota reaģenta standartizētu šķīdumu vai standartšķīdumu. Lai reakciju starp nosakāmo vielu un reaģentu varētu izmantot tiešajai titrēšanai, tai jāatbilst vairākām prasībām:
1. Reakcijai jābūt specifiskai, t.i., noteikšanas apstākļos ar reaģentu nedrīkst reaģēt neviena cita šķīdumā esoša viela.
2. Reakcijai jānoris stehiometriski, t.i., saskaņā ar noteiktu vienādojumu, kurā koeficienti ir stehiometrijas rādītāji.
3. Reakcijai jānoris ātri, lai pēc katras reaģēnta šķīduma porcijas pielikšanas praktiski acumirklī iestātos līdzsvars. Nepietiekama reakcijas ātruma dēļ šķīdumu ļoti viegli var pārtitrēt.
4. Reakcijas līdzsvara konstantei ir jābūt pietiekami lielai, lai kļūdas nepārniegtu pieļaujamās robežas.
5. Jābūt iespējai atrast titrēšanas līknes lēcienu, izmantojot piemērotu indikatoru vai fizikāla lieluma mērījumus.
…
Referāts priekšmetā „Analītiskā ķīmija”.
- Ķīmija lauksaimniecībai – nozares stāvoklis un perspektīvas Latvijā un mana vieta tajā
- Purvu ģeoķīmiskie procesi
- Titrimetrija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Ķīmija lauksaimniecībai – nozares stāvoklis un perspektīvas Latvijā un mana vieta tajā
Referāts augstskolai7
-
Purvu ģeoķīmiskie procesi
Referāts augstskolai8
Novērtēts! -
Adhezīvi un pārklājumi
Referāts augstskolai2
-
Biodegviela
Referāts augstskolai8
-
Dzeramā ūdens resursi un kvalitāte Riebiņu novada Rušonas pagastā
Referāts augstskolai46