Tirgus izpēti uzņēmumu praksē dēvē par sistemātisku datu ieguvi un analīzi, kas nepieciešama, lai pieņemtu ar mārketingu saistītus jautājumus. Turklāt, izpētei jābūt regulārai, jo konkurences vide vai tirgus dalībnieku attieksme var mainīties. Šā procesa pamatuzdevums ir mazināt mārketinga jomā esošās neadvekātās uzvedības izraisīto risku.
Tirgus izpētes procesa galvenie posmi:
Problēmas definēšana
Pētījumu plāna izstrāde
Informācijas vākšana
Informācijas apstrāde un analīze
Pārskatu sagatavošana par pētījumu rezultātiem
V. Praude grāmatā „Mārketings” norādījis, ka tirgus izpētei ir 5 galvenie posmi, savukārt A.Krēmers un G. Vilgers mārketinga rokasgrāmatā noteikuši 4 galvenos posmus, tam piekritis arī J. Ē. Niedrītis grāmatā „Mārketings”, kurš gan sadalījis šos posmus vēl apakšposmos.
Pirmajā tirgus izpētes procesa posmā – problēmas definēšanā, galvenais ir ļoti skaidri definēt mērķi, jo tad būs vieglāk izvēlēties metodi un viss pētījums būs lietderīgāks. Ļoti svarīgi ir savākt un izvērtēt tikai pētījumam svarīgas ziņas.
Pētījuma plāna izstrādes process var notikt divos veidos. Tirgus izpēti var veikt uzņēmumā strādājošie darbinieki un to var uzticēt kādai tirgus izpētes aģentūrai. Pirmo variantu galvenokārt izvēlas uzņēmumi, kuriem regulāri nepieciešams veikt liela apjoma tirgus pētījumus. Ja pētījumi ir neregulāri vai tie ir nelieli, tad būtu ieteicams izvēlēties tirgus izpētes fimas pakalpojumus.
Informācijas vākšanas process ir svarīgākais tirgus izpētes posms. Nepieciešamās informācijas vākšana ir ne vien darbietilpīgs, bet arī sarežģīts process, jo konkrētu uzņēmumu mārketinga informācija ir komercnoslēpums. Lai nekļūdītos, pieņemot mārketinga lēmumus, nepieciešama droša datu bāze, kas ļautu izdarīt pareizus secinājumus. J. Ē. Niedrītis, A.Krēmers un G. Vilgers informācijas avotus iedala divās lielās daļās – primārie un sekundārie dati, bet V. Praude datus jeb informāciju iedalījis pirmreizējā un apstrādātā informācijā, nosaukumi ir atšķirīgi. Bet nozīme jēdzieniem ir vienāda. …
