Ir zināms, ka ar katru preces pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu tiek noslēgts līgums. Tirdzniecības praksē ir pazīstami dažādi līgumu veidi, un ir noteiktas pazīmes, kas vienu līgumu nošķir no cita.
Viens no tirdzniecības paņēmieniem, kādā iespējams piedāvāt un realizēt savu preci, ir saistīts ar dažādu katalogu, tipveida vēstuļu, plašsaziņas līdzekļu un tamlīdzīgu iespēju izmantošanu. Šai gadījumā patērētājs preci pirms iegādes neredz, un, izdarot pasūtījumu, nevar to aplūkot un līdz ar to arī novērtēt tās kvalitāti. Tieši šī iemesla dēļ šis līguma veids ir īpaši izdalīts citu tirdzniecības un tiesisku darījumu vidū.
Kā novērojams, šāds tirdzniecības veids pēdējo gadu laikā Latvijā, nemaz nerunājot par Rietumeiropas valstīm, ir kļuvis ļoti izplatīts un pietiekami aktuāls daudziem cilvēkiem.
Distances līgums kopumā ir samērā jauns tirdzniecības darījumu instruments, līdz ar to arī interesants, taču visai maz izpētīts gan ekonomiska, gan juridiska rakstura literatūrā. Tāpēc domāju, ka šim līgumam tirgvedībā ir pievēršama īpaša uzmanība.
Šī referāta mērķis ir noskaidrot distances līguma lomu, vietu un nozīmi tiešās tirgvedības ietvaros.