Segmentācija ir sava klienta, pircēja meklēšana, lai ar uzņēmuma rīcībā esošajiem līdzekļiem un iespējām palīdzētu apmierināt viņu vajadzības un vēlmes, veidojot ar viņiem ilgtermiņa savstarpējas uzticības saiknes, lai starp pircējiem un uzņēmumiem noritētu apmaiņa “prece – nauda” atbilstoša abu pušu interesēm.
Pirmais terminu “tirgus segmentācija” ieviesa V. Smits 1957.gadā ASV, ar to apzīmēdams patērētāju grupēšanu, ņemot vērā viņu vajadzības. Segmentēšanas mērķis ir iedalīt grupās potenciālos pircējus, kuru vajadzības var apmierināt ar vienu un to pašu produktu, tādejādi palielinot uzņēmuma mārketinga darbību efektivitāti. Segmentēšanas jēdziena pamat pieņēmumi ir:
Visi pircēji nav vienādi;
Cilvēkus, kuriem ir līdzīga uzvedība, dzīves pieredze, vērtības un vajadzības, var iedalīt apakšgrupās;
Apakšgrupas ir mazākas un viendabīgākas un vieglāk ir apmierināt to vajadzības nekā lielas grupas atšķirīgās vēlmes.
Uzņēmums, kurš vislabāk izprot kā un kāpēc pircēji atšķiras viens no otra, kam viņi dod priekšroku, ar ko un kāpēc atšķiras viņu uzvedība produktu tirgū, un ir izveidojis tam atbilstošu segmentācijas modeli, iegūst jūtamu priekšrocību konkurencē ar citiem uzņēmumiem. Uzņēmuma izpratne par sava produkta pircējiem un tas, kā uzņēmums viņus segmentē, veido pamatu, lai izlemtu, kādu produktu ražot un kā to pozicionēt. Efektīvs segmentācijas modelis ļauj uzņēmumam iekarot tirgu, pat tad, ja piedāvātie produkti nav lētākie.…