Ņemot vērā starp-sektoru sadarbības augstu intensitāti mūsdienu publiskajā administrācijā, kā arī privāta sektora administratīvās prakses piemērošanas vairākus piemērus publiskajā pārvaldē, kopumā var secināt, ka tirgus pieejas realizācija, neraugoties uz savu komplicētu un relatīvi pretrunīgu saturu, ir veiksmīga un labvēlīgi ietekmē publisko pakalpojumu administrēšanas un pārvaldības efektivitāti. Publiskās administrācijas funkcionālā decentralizācija, teritoriālā dekoncentrācija un intensīvā privatizācija ilgu laiku tika prezentētās kā publisko pakalpojumu komercializācijas jeb tirgus tuvināšanās stūrakmeņi. Tomēr par neapšaubāmo faktu var uzskatīt tirgus pieejas nepārtrauktu turpmāku attīstību, kuras kontekstā evolucionēja gan tās konceptuālais aparāts, gan tās praktiskās piemērošanas metodes un taktikas. Līdz ar to, privatizācija, pārvaldes līgumu sistēma, valsts uzņēmumi, autonomās aģentūras, institucionālie hibrīdi vairs nevar kalpot par tirgus pieejas izsmeļošiem piemēriem. Komercializācijas un privātā sektora administratīvās prakses piemērošanas tendences attīstās diezgan ātros tempos paralēli šķirtnes “publiskais – privātais” saturiskajām izmaiņām, kuru kontekstā ir jau problemātiski nošķirt tradicionālās publiskās varas kompetences no privātām kompetencēm.