1.Aizsardzības pasākumi pret antidempingu, subsidēto importu un importu pieaugušos apjomos
Antidempinga pasākumus var piemērot, ja tiek konstatēts dempings, vietējo ražotāju zaudējumi un cēloniskā saikne starp tiem, kā arī tas, ka pasākumu piemērošana ir Eiropas Kopienas interesēs. Juridiski par dempingu starptautiskajā tirdzniecībā sauc preces eksportu uz citu valsti par cenu, kas ir mazāka nekā cena, par kādu prece tiek pārdota ražotājvalsts iekšējā tirgū. . Rezultātā vietējie ražotāji importētājvalstī var ciest zaudējumus no šādas negodīgas cenu diskriminācijas un ar pienācīgi noformētu iesniegumu lūgt Eiropas Komisiju pārbaudīt situāciju un piemērot antidempinga pasākumus.
Savukārt antidempinga pasākumi ir ārvalstu preces cenas brīvprātīgs vai piespiedu paaugstinājums, kuru piemēro importētājvalsts dempinga novēršanai. Tiek pieņemts, ka dempinga vienīgais mērķis ir izspiest no eksporta tirgus turienes vietējos ražotājus, lai vēlāk diktētu tirgū savus noteikumus. Antidempinga pasākumi izlīdzina cenu starpību starp vietējo un importēto preci, tā novēršot dempinga graujošo ietekmi uz vietējo preces ražošanas nozari.
Līdzīgi darbojas arī aizsardzība pret subsidēto importu un aizsardzība pret importu pieaugošos apjomos. Pirmajā gadījumā vietējo ražotāju zaudējumu cēlonis ir eksportētājvalsts valdības subsīdijas saviem eksportētājiem,lai attīstitu eksportu savā valstī un padarīt citu valstu produkciju nekonkurentspējīgu. Otrajā gadījumā zaudējumu cēlonis ir neparedzētu apstākļu rezultātā strauji pieaudzis imports, kas nav negodīgas konkurences rezultāts, bet ir likumsakarība, taču vietējie ražotāji nav gatavi veiksmīgai konkurencei ar to.
…