Tirdzniecības pārstāvība Vācijas komerctiesībās

SECINĀJUMI

1. Vācijas komerctiesībās, tāpat kā Latvijā, pastāv tipizēts komerctiesiskais pilnvarojums. HGB izšķir trīs pārstāvības tiesību veidus: prokūru, parasto komercpilnvaru un tirdzniecībā nodarbinātā pārstāvības tiesības.
2. Prokūras pilnvarojuma apjoms ir imperatīvi regulēts HGB normās. Tāpat kā Latvijā, HGB paredz prokūristam ļoti plašu pārstāvības tiesību apjomu. Prokūras tiesību ierobežojumi ir noteikti likumā- prokūrists nedrīkst vest Principāla privātos darījums, nedrīkst pats izdot prokūru, parakstīt bilances un gada pārskatus un atsavināt komersanta uzņēmumu. Tāpat kā Latvijā, komersanta vārdā atsavināt nekustamos īpašumus prokūrists drīkst tad, ja tas ir tieši atrunāts prokūrā. Šis ierobežojums neattiecas uz īpašuma iegūšanu komersanta vārdā.
3. Tāpat kā Latvijā, arī Vācijā tiek pieņemts, ka par prokūristu var būt tikai fiziska persona.
4. Prokūras izdošanas un izbeigšanās pamati HGB ir faktiski analogi Latvijas Komerclikumam.
5. ''Parastā komercpilnvara'' Vācijā tāpat kā Latvijā ir komersanta izdota pilnvara personai saistībā ar komercdarbības veikšanu.
6. Komersanta tirdzniecībā nodarbinātā pārstāvības tiesības neizriet no pilnvarojuma, bet gan ir juridiska fikcija, kuru rada konkrēti lietas apstākļi (personas atrašanās komercdarbības veikšanas vietā) un trešās personas attaisnojama subjektīva pārliecība par to, ka konkrētā persona ir tiesīga pārstāvēt komersantu.
…