Ievads
Lauki aizņem Latvijas lielāko daļu un dažādās vietās atkarībā no dabas, vēsturiskajiem, sociāli ekonomiskajiem apstākļiem izveidojušies atšķirīgi lauku apvidi.
Lauki ir sabiedrības sociāli teriotriālās struktūras elements, dzīves telpa, kurā norisinās to apdzīvojošo iedzīvotāju daudzveidīga: politiskā,saimnieciskā un kultūras darbība. Lauku struktūru veido divi elementi. Pirmais ir cilvēks: sabiedriskā doma, institūcijas, attieksme kopumā. Otrais ir vide: sociālais, ekonomiskais, daba. Veiksmīgas mijiedarbības rezultātā starp šiem abiem elementiem rodas harmonisks līdzsvars radot pievilcīgu dzīves vidi lauku iedzīvotājiem. Kurzemē, Talsu rajonā ir mazpilsēta Stende, tā ir ieguvusi pilsētas statusu, taču pēc Eiropas savienības direktīvām to var definēt, kā lauku rajonu. Stendes teritorijā atrodas meži, neliela daļa iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību un piemājas saimniecībām. ES definīcijā tiek ietverts kontrasts starp pilsētu un laukiem, pilsētā nav apstrādājamu zemju, Stendē ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pilsētai ir rakturīga augsta iedzīvotāju koncentrācija, ko uz Stendi nevar attiecināt.[www.europa.eu.int.Agriculture 28.02.2006]
Stende atrodas valstiski nozīmīgu tranzītu ceļu tuvumā. Veiksmīgi izmanotojot šo apstākli ir iespējams attīstīt tirdzniecības infrastruktūru.
“Postsociālisma pārmaiņu procesu kontekstā lauku reģioni visbiežāk tiek uzskatīti kā zaudētāji. Socioloģiskajos pētījumos lauki aplūkoti galvenokārt saistībā ar negatīvajām pārejas perioda sekām un tikai nedaudzām attīstības iespējām. Latvijas lauki nav izņēmums drūmajā postsociālisma ainā, ko raksturo lauksaimnieciskās ražošanas kritums, bezdarbs, kas Stendē ir 6.82% un nabadzības izplatība, zema uzņēmējdarbības aktivitāte. Pētījumi norāda arī uz nepietiekamo infrastruktūra, lielo attālumu no pilsētām, uzņēmējdarbības prasmju trūkumu, lauku iedzīvotāju novecošanos, vāju nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru. Šādi diskursi parasti liecina, ka modernā attīstība koncentrējas pilsētās, kamēr lauku reģioni slīgst arvien lielākā atpalicībā. Latvijas lauki iezīmējas kā mazattīstīta, sociālu un ekonomisku problēmu koncentrācijas zona.”[Ozoliņa Ž., 2004:184]
Līdz ar to svarīgi ir noskaidrot Stendes iedzīvotāju viedokli par to kādu viņi redz iespējamo tirdzniecības infrastruktūras attīstību tādejādi nodrošinot vispusīgu pakalpojumu klāstu, kas apmierinātu lielāko daļu iedzīvotāju vajadzības.
Lai dzīves vide būtu pievilcīga iedzīvotājiem, būtu nepieciešams veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, radīt tādu lauku vidi, kas būtu pievilcīga dzīvošanai un spētu apmierināt dažāda vecuma daudzveidīgas intereses. Ne velti problēma plaši tiek apskatīta Eiropas Savienības struktūrfondu un lauku attīstības politikas ietvaros.
Darba mērķis: Izpētīt iedzīvotāju viedokli par tirdzniecības infrastruktūras attīstību Stendē.
Lai sasniegtu darba mērķus tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
• Izpētīt literatūru par sabiedrisko domu, tās veidošanos procesu sabiedrībā, kā arī tirdzniecības infrastruktūru;
• Raksturot esošo tirdzniecības infrastruktūru Stendē; un noskaidrot pozitīvo un negatīvo tirdzniecības infrastruktūras attīstībā;
• Veikt empīrisku pētījumu analizējot Stendes iedzīvotāju pausto viedokli par tirdzniecības infrastruktūras attīstību.
Pētījuma objekts: Stendes iedzīvotāji
Pētījuma priekšmets: Iedzīvotāju viedoklis
Hipotēze: Iedzīvotāji atbalstas tirdzniecības infrastruktūras attīstību Stendē.
Pētījuma metodes:
• Literatūras un dokumentu analīze
• Kvalitatīvā pētījuma metode - fokusa grupas diskusija
…
