2015. gada jūlija eksporta dati tomēr pierāda, ka piena produktu eksportētāji nepadodas un aktīvi meklē jaunus noieta tirgus savai produkcijai – jūlijā piena produktu eksportu kāpināt palīdzēja ne tikai darbība ES valstīs, bet arī eksports uz Turkmenistānu, Japānu, Taizemi, Maroku, Malaiziju, Saūda Arābiju un ASV. Arī zivju pārstrādes uzņēmumi, neskatoties uz šķēršļiem Krievijas tirgū, turpina darboties un, saņemot Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācijas atļauju, jau jūlijā uz šo valsti nogādāja šprotes un auksti kūpinātu lašu produktus. Krietnu ieguldījumu tirdzniecības bilances līdzsvara nodrošināšanā devusi pakalpojumu tirdzniecība. Lai gan, neraugoties uz 90. gadu cerībām, Latvija nav kļuvusi par tranzīta lielvalsti, pakalpojumu eksports ir teju trešdaļa no kopējā Latvijas eksporta un pusi no tā tomēr veido pārvadājumu pakalpojumi.
Secinājumi
1. Tirdzniecības bilance ir valsts preču importa un eksporta kopsummu samērs noteiktā laika periodā. Ja eksports pārsniedz importu, tad tā ir aktīva tirdzniecības bilance, savukārt ja imports pārsniedz eksportu, tad to sauc par pasīvu tirdzniecības bilanci.
2. Tirdzniecības bilance ir daļa no IKP, tā ietekmē kopējos tirdzniecības apjomus un tekošā maksājumu konta sastāvu.
3. Tirdzniecības bilances analīze palīdz noskaidrot konkrētās valsts konkurences priekšrocības un trūkumus. Piemēram, ja valstij ir lielāks imports preču grupās, kuras tā varētu saražot pati, tad valsts, izmantojot pareizos instrumentus, var veicināt lielāku konkrētās preces saražošanu pašu valstī un tādējādi līdzsvarojot eksporta un importa samērus.
4. Pēdējo gadu tirdzniecības bilance parāda, ka Eirozonas kopējā tirdzniecības bilance ir aktīva, savukārt Latvijas tirdzniecības bilance pēdējos 15 gadus ir pasīva.
5. 2015. gada decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva, Igaunija, Apvienotā Karaliste un Vācija, bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva, Vācija, Polija un Igaunija. Nozīmīgākais partneris no NVS valstīm – Krievija.
…