Tirdzniecības attīstība Rīgā 13.-16.gadsimtā

Rīga un tās apvidus jau no seniem laikiem bijis nozīmīgs tirdzniecības ceļu krustpunkts. Caur Rīgu veda tirdzniecības ceļi no Rietumeiropas un Skandināvijas uz Krievijas zemēm. Nozīmīgs Rīgas tirdzniecības apgabals bija gar Daugavas ūdensceļu uz senkrievu pilsētām Polocku, Vitebsku un Krieviju. Uz igauņu zemēm, Pleskavu un Novgorodu gāja Gaujas ūdensceļš. Sauszemes ceļi veda uz Kurzemi, Zemgali, Lietuvu.
Par Rīgu nolēmām rakstīt tāpēc, ka vēlējāmies vairāk izzināt par tirdzniecību savā valstī 13. – 16. gadsimtā. Nolēmām sīkāk papētīt arī naudas maiņu. Likās, ka tas būtu interesanti.
Nauda Rīgā
Latvijas teritorijā dzīvojošās ciltis naudu pazina jau ļoti sen – vēl pirms Rīgas dibināšanas. Tās bija romiešu monētas, arābu dirhēmi, Rietumeiropas denāri. Taču to plūsma uz Daugavas krastiem kaut kāda iemesla dēļ 11. līdz 12.gadsimta mijā apsīka. Iestājās bezmonētu periods, kad par preču maiņas līdzekli, tāpat kā pirms naudas laikā, noderēja lopi, cirvji, gliemežvāki, ādas, arī noteiktas formas metāli, visbiežāk sudraba stienīši.
13. līdz 16. gadsimtā Latvijas teritorijā kā maksāšanas līdzekli lietoja arī ozeriņus. Pētnieku uzskati par to, kas ir ozeriņi, atšķīrās. Daži domā, ka tie bijuši sudraba saktas vai auskari, citi domā, ka ozeriņš bijis ap 100 gramus smags sudraba stienītis.…