Nobeigums
Lai gan Seno Austrumu civilizācijās tirdzniecība attīstījās dažādos laika posmos, tomēr pirmie tirdzniecības darījumi tajās visās bija maiņa. Vispirms tika izveidota naturālā saimniecība un tikai tad tirdzniecība ieguva plašākus mērogus starp zemēm, eksportējot un importējot preces ārpus savas teritorijas.
Apkopojot iegūto informāciju, secinu, ka tirdzniecības attīstību Senajos Austrumos galvenkārt noteica tās ģeogrāfiskais stāvoklis. Visplašākie tirdzniecības sakari bija Divupei, jo tā izmantoja gan sauszemes, gan ūdens tirdzniecības ceļus. Tas veicināja šīs zemes ekanomisko uzplaukumu, sekmējot amatniecības, zemkopības, dažādu zinātņu attīstību (matemātikā- saskaitīšanas sistēmas, mērvienības, valodā- rakstīšanas pamatu jeb ķīļrakstu veidošanās) .Uzplaukst pilsētas (piemēram, Bābele) kā kaimiņvalstu tirdzniecības centrs.
Atšķirībā no citām zemēm, Senā Ēģipte organizēja tirdzniecības ekspedīcijas uz Dienvidu zemēm. Īpaši veiksmīgas ekspedīcijas bija uz Puntas un Nūbijas zemēm, iegūstot ne tikai vērtīgus materiālus, bet arī darbaspēku- vergus. Kā preču vērtība tiek ieviesta sveramā nauda- vara, zelta vai sudraba stieņi. Līdz ar to Seno Ēģipti var uzskatīt par naudas dzimteni.
Ķīna un Indija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ bija norobežota no citām tautām, tāpēc šo zemju tirdzniecības attīstība noritēja krietni vēkāk kā Divupē. …