Latvijas politiskā attīstība
Latvijas Satversmes sapulce sanāca 1920. gada 1. maijā. Latvijas Republikas Satversmi tā pieņēma 1922. gada 15. februārī. Latvijas parlamentu – Saeimu – uz trim gadiem ievēlēja pēc proporcionālas vēlēšanu sistēmas. Parlaments ievēlēja Valsts prezidentu, apstiprināja valdību.
Latvijas valsts galvas amatu ieņēma vairāki ievērojami valstsvīri: Jānis Čakste (1922-1927), Gustavs Zemgals (1927-1930), Alberts Kviesis (1930-1936).
1934. gada naktī no 15. uz 16. maiju Ministru prezidents K. Ulmanis kopā ar vairākiem domubiedriem ar armijas un aizsargu atbalstu izdarīja valsts apvērsumu. Parlaments tika atlaists, visu politisko partiju darbība pārtraukta, nevēlamās avīzes slēgtas. Likumdošanas tiesības pārņēma Ministru kabinets. Jauno režīmu dēvēja par autoritāro vadonības režīmu.
Latvijas ekonomiskā attīstība
Pēc Pirmā pasaules kara Latvijas teritorijā apgrozībā bija dažādas naudas vienības. Tādēļ neatliekams uzdevums bija nacionālās valūtas ieviešana. Latvijas lats parādījās apgrozībā 1922. gadā.
Svarīga Latvijas tautsaimniecības nozare 20.-30. gados bija lauksaimniecība. Tajā bija nodarbināti līdz 2/3 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, tādēļ bija jāveic agrārā reforma. Valsts zemes fondā ieskaitīja 3,4 miljonus ha zemes, no tiem 2,7 miljoni ha zemes tika nacionalizēti privāto muižu saimniecībām. Zemnieku saimniecību skaits palielinājās no 141 tūkstoša 1920. gadā līdz 276 tūkstošiem 1935. gadā.…