Morāles izcelšanās bioloģiskie, sociālie un reliģiskie skaidrojumi.
Morāles izcelšanās bioloģiskais skaidrojums ir saistīts ar cilvēka tuvību dzīvnieku pasaulei. Morāle ir radusies ilgstošas dzīvības evolūcijas attīstības procesa rezultātā. Čārlzs Darvins tikumisko jūtu izcelšanos skaidroja ar kopības jūtām, kas ir iedzimti jau zemākās attīstības dzīvniekiem. Tātad tikumības sākotne ir meklējama dzīvnieku pasaulē, kompromiss starp naidīguma un draudzīguma likumiem, starp vienlīdzību un nevienlīdzību, starp egoismu un pašuzupurēšanos.
Sociālās morāles tikumības aizsākumi ir meklējami sabiedrības dzīvē. Laika gaitā tai ir rasti dažādi skaidrojumi. Vieni tikumības aizsākumus saista ar sabiedrības veidošanās sākumiem, darbarīku izmantošanu. Tādā gadījumā morāle ir tik veca, cik veca ir sabiedrība. Citi uzskata, ka bara sabiedrība ar tai izteikto individualitātes trūkumu, kanibālisma iezīmēm atrodas ārpus morāliem vērtējumiem. Tādā gadījumā tā ir sabiedrība, kurā nepastāv morāle. Svarīgi ir pētīt cilvēka morāles rašanos gan no cilvēka individuālās attīstības, gan no cilvēces attīstības viedokļa.
Morāle un reliģija ir saistīta ar morāles kritēriju jautājumiem. Morāle reliģiskā izpratnē balstās uz cilvēka ticību Dievam, kas sniedz vienīgi iespējamo pamatojumu tikumiskajiem principiem, kuri it kā ir pretstats cilvēka zemiskajām tieksmēm un grēkā iestigušajai sabiedriskajai dzīvei. Vienīgais tikumības avots cilvēkā ir Dievs, kurš radījis cilvēku “pēc sava ģīmja un līdzības” un devis viņam tikumiskos baušļus.…