Tikumība ir normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka izturēšanos, rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Taisnīgums ir tikumības pamattikums.
Tikumiskās audzināšanas pamatuzdevumi ir palīdzēt bērnam veidot tikumiskās uzvedības elementārās iemaņas un paradumus , attīstīt tikumiskās jūtas, veidot tikumiskos priekšstatus, izkopt pozitīvas morālās īpašības , veidot kolektīva locekļa iezīmes : cieņu pret cilvēku ,visu dzīvo , saudzīgi izturēties pret dabu-rūpēties par to , rosināt mīlestību pret dzimto vietu ,veidot elementārus priekšstatus par sabiedrības un valsts dzīvi , par dažādu tautību cilvēku kopīgo darbu , kā arī iepazīstināt bērnus ar galvenajiem dailes avotiem īstenībā un mākslā, un izkopt personības estētisko kultūru .Kā svarīgākās tikumiskās īpašības - humānisms , kolektīvisms , patriotisms . Šīs īpašības rodas pakāpeniski . Bērnam 5gadu vecumā tikumiskā virzība izpaužas jau diezgan noteikti. Kļūstot vecākam bērnam var izveidoties ne tikai pozitīva attieksme pret sabiedriskām parādībām , bet arī gatavība tikumiski darboties - aizsargāt apkārtējo dabu, vidi kurā dzīvojam, palīdzēt apkārtējiem, tuviniekiem , just līdzi un izrādīt iecietību . Bērniem līdz 7 gadu vecumam attīstās diezgan noturīgas tikumiskās īpašības, kas labvēlīgos apstākļos pilnveidojas un nostiprinās .
Risinot tikumiskās audzināšanas uzdevumus , vecākiem visnotaļ jādomā par to , kā tikumiskās uzvedības un rīcības , tikumisko priekšstatu veidošanās procesā tiks attīstītas tikumiskas jūtas .Tikumiskās jūtas, tikumiskās uzvedības paradumi , tikumiskie priekšstati ir paši svarīgākie komponenti tikumisko īpašību veidošanā .
Bērnus tikumiski audzinām visā viņa darbībā . Vecāki ne tikai sniedz zināšanas par tikumības jautājumiem , veido attiecīgus priekšstatus un jēdzienus , kulturālās uzvedības prasmes un iemaņas , bet pamazām izkopj vēlmi tikumiski izturēties – rūpēties par apkārtni, citiem cilvēkiem , interesēties par to , kas notiek mūsu sabiedrībā . Vecākiem bērna tikumiskās pieredzes apguves procesā ir jābūt paraugam .
Ikdienā ir vērojams, kā nereti ģimene rūpējas par bērna fizioloģisko vajadzību apmierināšanu, intelektuālo attīstību , bet novārtā atstāj bērna tikumisko audzināšanu.
Nereti tieši ģimenē bērns gūst negatīvu pieredzi: dzird, ka vecāki nereti melo,aprunā citus cilvēkus,piegružo dabu , neiecietīgi izturas viens pret otru ,veciem cilvēkiem, lieto necenzētus vārdus un vel daudz ko citu, kas bērnam nebūtu ieteicams redzēt un dzirdēt it īpaši no saviem vecākiem .
Pirmsskolas vecums ir sensitīvs gan tikumiskās pieredzes apguvē, gan tikumiskās izpratnes veidošanā.
Tāpēc mana kursa darba mērķis ir : teorētiski pētīt un salīdzinoši analizēt teorētiskās atziņas par ģimenes iespējām un atbildību bērna tikumiskās pieredzes apguvē.…