Tikumiskā audzināšana agrajā bērnībā

Šajā darbā pētīšu tikumisko audzināšanu agrajā bērnībā, jo tikums ir tā lieta, kas, manuprāt, ir „gājis cauri”: gadsimtu gadsimtiem, paaudžu paaudzēm.
Tikums sevī ietver bērna ievirze sabiedrībā, sociālajā dzīvē un tieši bērnībā, it īpaši agrajā bērnībā ir svarīgi, lai bērna tikumisko dzīvi organizētu gan vecāki, gan pedagogi. Protams, pirmo ievirzi bērna tikumiskajā dzīvē ievada bērna vecāki, respektīvi, ģimene un tikai pēc tam seko pedagoga skatījums par tikumisko audzināšanu , kuru pielieto, lai bērns varētu integrēties sabiedrībā un sabiedriskajās dzīves norisēs.
Svarīgi tikumiskajā audzināšanā ir, lai arī pieaugušie ievērotu to, ko ieaudzina bērnam, t.i., tikumiskās vērtības, lai vārdi saskaņotos ar darbiem.
Darba mērķis: Noskaidrot, pētīt gan pedagogu, gan psihologu atziņas par tikumisko audzināšanu, tās ietekmi bērna attīstībā.
Uzdevumi:
1.Izskaidrot jēdzienus - audzināšana, tikums, bērnība;
2.Iepazīties ar tikumiskās audzināšanas vispārīgo teorētisko apskatu;
3. Izzināt bērnu tikumiskajā audzināšanā caur pedagogu un psihologu atziņām.
Izpētes metode:
Teorētiskā izpētes metode.
Psihologi ar agrīnās bērnības periodu saista 1- 3 gadu periodu bērna attīstībā. Pēc psihologu atzinumiem šim periodam ir jāveltī vislielāka uzmanība, jo tajā sāk attīstīties bērna personības galvenās kvalitātes, tādas kā: ES koncepcija, pašvērtējums, saskarsmes prasmes un iemaņas ārpus mātes, sociālās lomas uz atdarināšanas un empātijas pamata.…