Tīklenes atslāņošanās

Tīklenes atslāņošanās pieskaitāma akūtām situācijām oftalmologa praksē, kad slimniekam strauji pasliktinās redze “acij priekšā aiziet melns aizkars” un nepieciešama pēc iespējas ātrāka ķirurģiska iejaukšanās. Primārā tīklenes atlobīšanās attīstās patstāvīgi.
Mūsu dienās visi atzīst, ka galvenais moments tīklenes atlobīšanās mehānismā ir tīklenes plīsums, caur kuru subretinālajā telpā nokļūst stiklķermeņa šķidrums. Tomēr patoģenēzes pamatā šeit ir tīklenes deģenerācija; to visbiežāk novēro, ja ir progresējošā miopija, kas 60-65% gadījumu ir tīklenes atlobīšanās cēlonis. Liela nozīme ir arī tīklenes pārmaiņām atkarībā no vecuma.
Tīklenes atlobīšanās vispār liecina par tās patoloģisko stāvokli, tāpēc atlobīšanās jāuzskata par vienu no saslimšanas simptomiem.
Mana darba mērķis ir:
Iegūt pēc iespējas plašāku informāciju par tīklenes atslāņošanos.
Mana darba galvenie uzdevumi:
Uzzināt kāpēc rodas tīklenes atslāņošanās.
Atrast informāciju par tīklenes atslāņošanos diagnostikas paņēmieniem.
Iegūt informāciju par to kādi tīklenes atslāņošanos veidi eksistē.
Uzzināt pašiem un tad apmācīt pacientus, kādi neatliekamas palīdzības principi un kādi ārstēšanās paņēmieni ir iespējami tīklenes atslāņošanas gadījumā.

Tīklene ir acs ābola iekšējais apvalks, kas izklāj aci no iekšpuses. Tīklene pie pārējām acs daļām ir nostiprināta tikai dažās vietās, pie redzes nerva diska un ora serrata. Pārējo tīkleni savā vietā “piespiež” stiklveida ķermenis. Embrioģenēzes rezultātā starp tīklenes deviņiem iekšējiem slāņiem (neirosensoro tīkleni) un desmito pigmentepitēlija slāni eksistē ļoti šaura subretināla sprauga. Savā vietā to notur acs iekšējais spiediens. Patoloģisku stāvokļu gadījumā tīklene no savas vietas izkustās un notiek tīklenes atslāņošanās. Tīklene uztver gaismu un rada impulsus kas pa redzes nervu tiek nosūtīti uz smadzenēm un pārveidoti par attēlu. …