IEVADS
Terminu „tirgus segmentācija” pirmais pielietoja V. Smits ( ASV ) XX gs. piecdesmitajos gados, kad uzņēmēji savu darbības stratēģiju tirgū sāka saistīt ar preču kvalitātes modificēšanu atbilstīgi potenciālo pircēju dažādo grupu prasībām.
Tirgus segmentēšana ir uzņēmuma piedāvājuma novērtēšana un veidošanas bāze, tirgus sadalīšana starp tuvināti vienveidīgu pircēju grupām, no kurām katra var atšķirīgi reaģēt uz dažādiem uzņēmuma mārketinga kompleksa elementiem.
Segmentēšana – ir tirgus sadalīšana pēc grupām atkarībā no to vajadzībām, rīcības tirgū un attieksmes pret mārketinga pasākumiem.
Segmentēšana iedalās trīs posmos – masu mārketings, pēc produkta diferencēts mārketings un mērķa mārketings.
Mārketinga noteikšana: viena vai dažādu izraudzīto segmentu vērtēšana un atlase, lai veiktu noteiktus mārketinga pasākumus. Segmenta vērtēšana: vērtē ņemot vērā pieprasījuma apjomu un vērtē pēc savām iespējām un resursiem.
Segmentēšanas mērķis ir iedalīt grupās potenciālos pircējus, kuru vajadzības var apmierināt ar vienu un to pašu produktu. Segmentēšana ir sava pircēja, sava klienta meklēšana, lai ar uzņēmuma rīcībā esošajiem resursiem, zināšanām un prasmi palīdzētu šiem pircējiem apmierināt viņu vajadzības, palīdzētu atrisināt radušās problēmas, veidojot ar viņiem ilgstošas saiknes, lai starp pircējiem un uzņēmumu noritētu apmaiņa „prece- nauda” atbilstīga abu pušu interesēm.
Lai gūtu sekmes, uzņēmumam jābūt labākam par konkurentiem, tas nozīme, ka jāveic tirgus analīze un jānoskaidro savas stiprās puses . ( Pozīciju nostiprināšana – uzņēmuma mārketinga pasākumu detalizēšana un pilnveidošana, kas vērsta pret konkurentu.)
TIGUS SEGMENTĒŠANA.
Tirgus segmentu var noteikt ar dažādām metodēm, bet būtība vienmēr ir tā pati – īpašā veidā izcelt kādu tirgus daļu, tas ir patērētāju grupu, preču grupu vai pat uzņēmuma grupu, kuriem ir kopīgas iezīmes, kuras ir jāprot ieraudzīt un novērtēt mārketinga speciālistam.
Tirgus segmentācija un darbs tirgū nav kaut kas vienreizējs, uz ilgu laiku pabeigts. Tirgus situācijas ir mainīgas, un segmentācija ir nemitīgi jākontrolē un vajadzības gadījumā tajā jāveic korekcijas, ja, piemēram, mainās cenas, mainās valsts nodokļu politika, aktivizējas importētāji vai rodas jauns konkurents. Nenoteiktību pastiprina izmaiņas pircēju dzīves stilā, viņu vērtību orientācijā, arī izmaiņas demogrāfiskajā situācijā. Tātad tirgus segmentācija pastāvīgi jākoriģē, jo veidojas jaunas prasības, bet vecās izzūd, rodas jauni segmenti, citi saplūst.
…
